Imants Tamsons

(Talsi)

       (1942. gada 25. novembris)

Dzimis Talsos[1].

Tēvs Mārtiņš – drēbnieks, Talsos ienācis ap 1904. gadu vai neilgi pēc 1905. gada revolūcijas. Par mammu Leontīni Imants Tamsons sarunā ar žurnālisti Ilzi Kārkluvalku saka:

"Mamma vadīja mūzu ģimenes mājsaimniecību, bet arī bija mācīta šuvēja. Viņai bija amatnieka aroda karte „Dāmu šuvēja”, un tēvam – „Kungu drēbnieks”. Daudzi līdz ar to domāja, ka viņa šuj baroniem”[2].

Laikā no 1957. līdz 1961. gadam Imants Tamsons mācās Talsu vidusskolā[3].

1961.gadā iestājas Viborgas Civilās aviācijas tehniskajā skolā. To absolvējot, saņem jaunākā leitnanta pakāpi[4].

Strādājis Spilves lidostā par tehniķi. Imants Tamsons stāsta:

"Mani saņēma atplestām rokām, jo izglītotu tehniķu nepietika. Man nebija bail uzņemties atbildību par jebkuru lidmašīnu. Pilnībā atbildēju par katras lidmašīnas tehnisko stāvokli – līdz sīkumam. Pēkšņi izdeva likumu, ka rezerves virsniekiem divus gadus jādienē aktīvajā armijā. Nu mani iesauca otrreiz, tikai nu jau dienēt gaisa spēka armijas štābā panācu (vecāku dēļ, un man jau bija sieva un pirmdzimtā meitiņa Ilze), ka mani nosūta uz Tukuma aviācijas bāzi pie bumbvedējiem”[5].

1966. gadā ģimene atgriežas Talsos. Šajā laikā Imants Tamsons strādā dažādus darbus. Sākumā 3. ceļu rajonā par autoatslēdznieku, vēlāk projektētāju. Vēlāk Talsu Sadzīves Pakalpojumu Kombinātā par mehāniķi. Pēc tam Talsu metālapstrādes rūpnīcā par inženieri un mehāniķi[6].

Iepriekš pieminētajā rakstā Imants Tamsons stāsta:

"Tad mani sāka vervēt arī Talsu teātra režisors Pudžs Jānis. O! Bet uz skatuves nejutos tik brīvi, lai gribētu būt galvenais varonis. Pudžs man: “Tu tikai atraisies, tu atraisies!” Man nav viegli sevi pārvarēt. Nebiju nekāds zvērināts aktieris kā Pučka Juris, kuru paņēma no mums uz Rīgu. Nospēlēju daudzas izrādes. Masu skatos. Kad strādāju Mērsragā, zvejnieku kolhozā „1. Maijs”, mums bija goda biedri – aktieri Velta Līne, Gunārs Cilinskis, Kārlis Sebris. Kad Gunāram bija apnicis tēlot Neptūnu un Sebrītis kategoriski atteicās sava vecuma pēc, man uzgrūda to lomu, un es Zvejnieku svētkos niru no jūras daudzus gadus…[7]”

Pabeidzis Latvijas universitātes Ekonomikas fakultāti. Laikā no 1983. gada līdz 1992. gadam Imants Tamsons ir Mērsraga zvejnieku kolhoza "1. Maijs” priekšsēdētāja vietnieks. Pēc kolhozu likvidēšanas līdz pensijai strādājis dažādus gadījuma darbus[8].

Ir trīs meitu – Ilzes, Zanes un Ievas tēvs. Lepojas ar mazmeitu Danielu Elizabeti un mazdēlu Markusu[9].

Talsos atgriežas 2004. gadā. Ir aktīvs novada pētnieks,  kolekcionārs[10].

Kopā ar Elmāru Šmelti sagatavojis un izdevis grāmatu "Talsu ģimnāzija”. Ar Zigurdu Kalmani strādājis pie Teodora Dzintarkalna grāmatas "Notikumi un ainas no Talsu apkārtnes dzīves” sagatavošanas[11].

2011. gadā iznākusi Imanta Tamsona grāmata "Skola atmiņās un stāstos”. Talsu ģimnāzijas un vidusskolas vēsture un reizē arī materiāls par tiem Talsu vidusskolas ģimnāzijas absolventiem, skolotājiem, kuri cīnījās latviešu leģionā[12].

2013. gadā klajā nākusi Imanta Tamsona grāmata “Sargā savu tēvu zemi”. Grāmatā ieļauta plaša un nozīmīga informācija par Talsu valsts vidusskolas un ģimnāzijas absolventiem, skolotājiem latviešu leģionā un Otrajā pasaules karā[13].

2020.gadā iznākusi Imanta Tamsona sastādītā  grāmata " Skolotājs un vēsturnieks Teodors Dzintarkalns dzīvē un darbos''. Izdevums veltīts Talsiem un Talsu novadam.

Imants Tamsons publicējis daudz rakstu par pilsētas un novada vēsturi laikrakstā "Talsu Vēstis”.

Par Imantu Tamsonu kopkatalogā