Dzimis Talsos.
Beidzis četrgadīgo Talsu apriņķa skolu. Pēc tam bijis zemkopis Nurmuižas pagastā[1].
Krievu armijā iesaukts 1. pasaules kara laikā, dienējis 482. kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās un apbalvots ar Jura krusta 2., 3. un 4. šķiru.
1919. gada 9. jūnijā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, dienējis Daugavpils 8. kājnieku pulkā, piedalījies daudzās kaujās, paaugstināts dienesta pakāpē par virsseržantu[2].
1919. gada 3. novembra kaujās uz dzelzceļa dambja pie Slokas ielas Pārdaugavā Fricis Telšovs kopā ar trim kareivjiem ielaužas ienaidnieku aizmugurē, sabojāja ienaidnieku telefonu vadus un ieguva 2 lielgabalus, no kuriem tūlīt arī atklāja uz pretinieku uguni, tā radīdams pretinieku vidū paniku un sekmēdams mūsu uzbrukumu visā bataljona frontē[3]. Par šo varonīgo rīcību 1922. gadā Fricis Telšovs saņem Lāčplēša kara ordeni. 1920. gada 22. decembrī atvaļināts no aktīvā karadienesta kā rezervists – zemessargs.
1930. gadā Fricim Telšovam piešķir zemi Mērsraga pagastā. Viņš uzceļ māju, kuru nosauc "Lāčplēši”. Fricis apprec bodnieka Aleksandra un Annas Jurēvica meitu Mildu. Ģimenē piedzimst dēls Pēteris.
1941. gada 10. martā Baltijas Sevišķā kara apgabala kara tribunāls notiesā F. Telšovu uz 8 gadiem. Atbrīvots 1956. gada 19. aprīlī[4].
Līdz mūža beigām F. Telšovs dzīvo savos "Lāčplēšos”, kur vēl tagad kuplo viņa stādīts ozols.
Apbedīts Mērsraga kapsētā.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2022
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
