Ilga Vītola
Dzimusi Rīgā, bet vēlāk dzīvojusi arī Laucienē.
Laikā no 1962. gada līdz 1970. gadam strādājusi par rekvizitori Rīgas kinostudijā. Bijusi rekvizitore filmām "Vella kalpi” (1970. gads), "Ceplis” (1972. gads), "Šīs bīstamās balkona durvis” (1976. gads) un citām.[1]
Bijusi arī aktrise. 1978. gadā filmējusies Jāņa Streiča filmā "Teātris” (Īvijas loma). 1978. gadā Jāņa Streiča filmā "Atcerēties vai aizmirst” atveidojusi sanitāres lomu, bet gadu vēlāk Imanta Krenberga filmā "Īsa pamācība mīlēšanā” – večiņas lomu. Filmējusies arī Jāņa Streiča filmā „Carmen Horrendum” 1989. gadā, atveidojot saimniecības māsu, kā arī citās.[2]
Epizodiskās lomās filmējusies 1979. gadā Jāņa Streiča filmā „Nepabeigtās vakariņas”, 1980. gadā Dzidras Ritenbergas filmā „Vakara variants”, kā arī 1986. gadā Jāņa Streiča filmā „Aizaugušā grāvī viegli iekrist” un citās.[3]
Bijusi filmas direktore Romualda Pipara filmai „Akmens labirintu noslēpumi” 1989. gadā.[4]
Rīgas kinostudijā bijusi ne tikai rekvizitore, bet strādājusi arī par šoferi un montāžas meistari.[5]
Ilga Vītola rakstījusi arī dzeju un publicējusi rakstus laikrakstos.[6]
Apbedīta Rīgas Jaunciema kapsētā.
[1] Nacionālais Kino centrs. Ilga Vītola. Pieejams: https://www.filmas.lv/person/2209/ [sk. 17.03.2021.].
[2] Turpat.
[3] Turpat.
[4] Turpat.
[5] Dienas Mediji (2008). Mirusi Ilga Vītola, Īvija filmā „Teātris”. Pieejams: https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/mirusi-ilga-vitola-ivija-filma-teatris-633576 [sk. 17.03.2021.].
[6] Turpat.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
