Kārlis Ferdinands Amenda        (Laidze + Talsi)

(1771. gada 4. oktobris – 1836. gada 8. marts)  


Vijolnieks, Talsu Luterāņu draudzes mācītājs, arī mūzikas skolotājs. Trīspadsmit bērnu tēvs.  Komponista Ludviga van Bēthovena  draugs

Dzimis Lipaiķu (tagad Kuldīgas novada Turlavas pagasts) draudzes mācītāja Kristiana Amendas (1732-1793) ģimenē, kas Kurzemē ieceļojusi no Silēzijas (vēsturiskais reģions tagad atrodas Polijas, Čehijas un Vācijas teritorijās). Ģimenē septītais bērns desmit bērnu ģimenē.

Grāmatā “Talsu namu stāsti” (A Pelēča lasītava, 2017) norādīts atšķirīgs dzimšanas datums, pamatojot ar to, ka Lipaiķu draudzes dzimušo reģistrā minēts: 16. oktobris. Kopš mazotnes mīlējis mūziku. No 1782. gada līdz 1787. gadam mācījies Jelgavas pilsētas skolā, no 1787. līdz 1792. gadam – Jelgavas Pētera Akadēmijā. Līdztekus mācībām talantu izkopis pie Jelgavas kapelmeistara Franča Ādama Feihtnera (1741. gada 10. februāris – 1822. gada 3. marts).

Tolaik bijis pieņemts, ka pirms patstāvīgas karjeras sākšanas nepieciešams iepazīt pasauli. Nerakstīts likums mācītāju dinastijā noteica, ka dēlam jāpārņem tēva amats, un tāpēc pēc mācībām dzimtenē (1792. gadā) Kārlis Ferdinands Amenda devies uz vāczemes „zaļo sirdi” Tīringeni, lai kopā ar otru kurzemnieku, Neretas mācītāja dēlu Gotfrīdu Heinrihu Mīlihu (1773-1837), trīs gadus studētu teoloģiju slavenajā Jēnas Universitātē. Kārlim Ferdinandam Amendam tolaik bijis tikai 21 gads. No 1795. līdz 1797. gadam strādājis Lozannā par mājskolotāju. Studējot teoloģiju, apceļojis Franciju un Šveici (Lozanna-Parīze-Frankfurte pie Mainas-Konstance-Memingena-Ulma-Regensburga-Vīne), līdz 1798. gadā nonācis muzikālo tradīciju pilsētā Vīnē. Tā nav bijusi tikai dīka ceļošana – abi topošie mācītāji piepelnījušies ar mūzikas stundu pasniegšanu.

Vīnē vispirms K. F. Amenda ticis ieteikts dienestam firsta Jozefa Franča fon Lobkovica (1772-1816) pilī. Pēc tam (1798. gadā), pateicoties vijoļspēles prasmei, jauneklis kļuvis par mājskolotāju mirušā Volfganga Amadeja Mocarta (1856-1791) bērniem. Tolaik aizsākusies arī K. F. Amendas un izcilā komponista Ludviga van Bēthovena draudzība. 1798. gada vasarā K. F. Amenda spēlējis pirmo vijoli lociņinstrumentu kvartetā kāda augstmaņa koncertā. Kāds aizmugurē stāvošs kungs palīdzējis pāršķirt viņa nošu lapas. Izrādījies, ka tas bijis Ludvigs van Bēthovens. Nākamajā dienā līdz sirds dziļumiem aizkustinātais L. Van Bēthovens sūtījis sulaini pie K. F. Amendas ar aicinājumu ierasties pie viņa mājās un kopīgi muzicēt. Tā viņi kļuvuši ļoti tuvi draugi un uzticami viens otram. Taču abu draudzībai Dievs nebija vēlējis garu mūžu – vēl nebija apritējis ne gads (1799. gads), kad K. F. Amenda saņēmis vēsti: viņam jāatgriežas dzimtenē. Atvadoties L. van Bēthovens draugam dāvājis savu stīgu kvartetu F – dur op. 18, Nr. 1. Oriģinālā, kas atrodas Bēthovena memoriālajā muzejā Bonnā, ir lasāms komponista ieraksts:

„Mīļais Amenda! Pieņem šo kvartetu kā mazu mūsu draudzības zīmi. Cikkārt tu to spēlē, atceries mūsu abu kopīgi pavadītās dienas un tāpat, cik ļoti labs tev bijis un vienmēr būs tavs patiesais un sirsnīgais draugs Ludvigs van Bēthovens. Vīnē, 1799. gada 25. jūnijā.”

Galvenās L. van Bēthovena un K. F. Amendas draudzības liecinieces ir vēstules. Kad L. van Bēthovens vairs nespējis klusēt par savu nedziedināmo slimību – kurlumu, un K. F. Amenda bija viens no diviem draugiem, kuriem komponists uzticējis savu noslēpumu, 1801. gada 1. jūnija vēstulē rakstot:

“Cik bieži es vēlos Tevi pie sevis, jo Tavs B. ir ļoti nelaimīgs... Zini, ka mana cēlākā daļa, mana dzirde ir stipri pavājinājusies. Jutu pazīmes jau toreiz, kad Tu vēl biji pie manis, bet noklusēju...”

Abi draugi nekad vairs nav satikušies.

1799. gada oktobrī, dodoties caur Prāgu, Rostoku un Lībeku, K. F. Amenda atgriezies Rīgā. Tā paša gada 12. novembrī Melngalvja namā noticis K. F. Amendas vienīgais zināmais publiskais vijoļmūzikas koncerts. Laikā no 1800. gada līdz 1802. gadam strādājis par mūzikas skolotāju baronu Štrombergu bērniem Lielvirbu muižā (Abavas pagasā). 1802. gada 13. jūlijā Kārlis Ferdinands Amenda ordinēts par Talsu luterāņu draudzes mācītāju. Dievkalpojumus viņš noturējis gan latviešu, gan arī vācu valodā. 1822. gadā kļuvis par Kandavas iecirkņa prāvestu, 1830. gadā – par konsistorijas padomnieku.

1801. gadā Kārlis Ferdinands Amenda salaulājies ar Spāres muižā dzīvojošu šveicieti Žaneti Benuā (Jeanette Benoit, 1785-1844).  Pirmais bērns Kārlis Frīdrihs Amenda dzimis 1803. gada 22. martā, trīspadsmitais – 1824. gadā. Laulāto laimīgās kopdzīves laikā visa kuplā ģimene dzīvojusi Talsu Mācītājmuižas mācītājmājā (koka celtne ar dēļu apšuvumu, dakstiņu jumtu un vaļēju verandu, celta 18.-19.gs. mijā).

Gleznotājs Johans Zamuels Benedikts Grune (Johann Samuel Benediktus Grune, 1782-1848) attēlojis K. F. Amendas ģimeni Talsu dievnama, kas ir pilsētas senākā mūra celtne, altārgleznā “Kristus svētī bērnus” (gleznota 1823. gadā).Grune, J.Z.B. Kristus svētī bērnus(1823)

Šī glezna ir vienīgais oriģinālais mākslas darbs Latvijā, kurā portretēts mācītājs K. F. Amenda. Altārglezna dievnamā atradusies līdz 1876. gadam, kad altāra pārbūves laikā tā nomainīta pret citu (K. Šēnherta gleznu „Kristus debesbraukšana“). Pēc Pirmā pasaules kara audekls atrasts Talsu Valsts vidusskolas ēkas bēniņos, Žanis Sūniņš (1904-1993) to restaurējis 1927. gadā. 1965. gadā Talsu Novadpētniecības un mākslas muzejs (tagad Talsu novada muzejs) to deponējis Bauskas muzejam un altārglezna nonākusi Rundāles pils krājumā. 1997. gadā glezna atgūta Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes īpašumā un 2012. gadā uzsākti gleznas restaurēšanas darbi Jāņa Bokmaņa (1929-2013) un Dmitrija Laščetko izpildījumā, zem daudzajām lakas kārtām atklājot jaunus tēlus un uzrakstus. Ja iepriekš publiski tika rakstīts par pieciem attēlotiem K. F. Amendas bērniem, tad 2012. gadā gleznā tika konstatēti jau K. F. Amendas 12 bērni un viens tumšādains puisītis.

No vēstures liecībām zināms, ka Kārlis F. Amenda  savas laipnības dēļ bijis ļoti iemīlēts mācītājs; tā arī viņš uzrunāts – nevis par svēto tēvu, nevis par mācītāja kungu, bet viņš talseniekiem bijis  mīļais tēvs. Amenda saskarsmē un savā ikdienas darbā ielicis neaprakstāmu laipnību un mīlestību.

Kārlis Ferdinands Amenda miris 1836. gada 8. martā. Bēru dienā kapsētā sapulcējušies ļoti daudz ļaužu, lai atvadītos no aizgājēja. Nekrologā (“Das Inland”, Nr.21 (1836, 20. maijs), 355.-358. sleja) rakstīts:

“Viņam piederēja izcilas runas dāvanas. Kaut arī viņa seja bija stipri bakurētaina, tomēr bija kaut kas tik pievilcīgs un valdzinošs viņa balss tonī un uzvedībā, ka katrs neapzināti juta simpātijas pret viņu.”

Mācītājs apbedīts paša izvēlētā vietā - uzkalnā blakus Talsu Mācītājmuižai (savai dzīves vietai), apmēram 4 kilometrus attālu no Talsiem Šķēdes virzienā. Kapavietas iežogojums izveidots pēc K. F. Amendas vēlmēm - astoņstūra formā, kur pie katras šķautnes iestādīts atšķirīgas sugas koks. Viņa sieva Ž. Benuā, pārdzīvojot savu 14 gadus vecāko dzīves draugu par astoņiem gadiem, devusies mūžībā 1844. gada 25. augustā, apbedīta blakus vīram.


L. van Bēthovena Liepājas novada draugi 1963. gada 15. jūnijā uz mācītāja kapa novietotajā piemiņas plāksnē iekaluši komponista vārdus: „Draudzība ir paēna pret saules stariem un aizsargs pret lietus gāzēm.” Kapa krusta čugunā mākslinieciski iestrādāts, kā nejauši atpūsties nometies taurenis – kā gaistoša, netverama dvēselīte, kā vēsts sirdsskaidrai draudzībai – sargājot mācītāja un viņa dzīvesbiedres aizmūža miegu. Taurenis uz Amendas kapa krusta simbolizē dvēseli.

„Akmens taurenis pie krusta / Sastingušiem akmens spārniem,” sacījis Aleksandrs Pelēcis. Tā ir: spārni var sastingt, taču runa ir par dvēseli, kas ārpus burtiskiem spārniem.  Un tāpēc mūžīga. Turpat pakalnītē apglabāti vēl kāds Talsu mācītājs un viņa dzīvesbiedre: Teodors Karls Aleksandrs Vībeks (1839. gada 3./15. augusts[1] - 1918. gads) un viņa sieva Marija Šarlote Doroteja (dzim. Karpinska[2]). T. K. A. Vībeks bijis Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs no 1870. gada līdz 1910. gadam. Vadījis latviešu un vācu apvienoto draudzi. Bet kopš 1887. gada, kad draudzes atdalījušās vien no otras, vadījis tikai latviešu draudzi.

K. F. Amendas mūzikas svētki

2005. gadā Talsu rajona kultūras nodaļa ar Dzintras Eglītes iniciatīvu iedibinājusi Amendas mūzikas svētkus. Šo svētku misija un visrsuzdevums – atcerēties dižo novadnieku, popularizēt novada kultūras mantojumu, radīt sabiedrības interesi par klasisko mūziku. Šajos svētkos katru gadu viesos aicināti profesionāli mūziķi, koncertē mūzikas skolu audzēkņi.

K. F. Amendas dzimtas pētniecība

Talsinieks Juris Jansons darbu pie K. F. Amendas dzimtas izpētes sācis 2000. gadā. Nenoticējis apgalvojumiem, ka par K. F. Amendas pēcnācējiem nekādu ziņu nav, Juris Jansons ķēries pie darba, neparasti īsā laikā izveidojot K. F. Amendas dzimtas koku, līdz ar to atklājot daudzus interesantus faktus par viņa dzīvi un darbību. 2002. gada vasarā, atzīmējot 200 gadadienu, kopš K. F. Amenda sācis kalpot Talsu luterāņu draudzē, J. Jansona rosināti, Talsos vairāku dienu garumā organizēti vērienīgi „Amendas atmiņu svētki”. Šajā laikā Talsu novada muzejā norisinājušies Jura Jansona sarakstītās grāmatas „Tu nāc man tūkstoškārt prātā” atvēršanas svētki. Grāmata stāstīts par Talsu mācītāja K. F. Amendas dzīvi un par viņa draudzību ar lielo vācu komponistu L. van Bēthovenu. Pasākumā piedalījušies desmit K. F. Amendas dzimtas pēcnācēji no dažādām valstīm. Iesāktais darbs ar grāmatas izdošanu neapsīkst. Juris Jansons turpina darbu ar bezgala daudzajiem laika gaitā savāktajiem materiāliem, atklājot arvien jaunus faktus par K. F. Amendas dzīvi un darbību.

2007. gadā tiek izdota otrā J. Jansona grāmata „Kā rodas Oda priekam” (apgāds „Likteņstāsti”). Tajā pašā gadā organizēta interesentu grupas ekspedīcija uz Vāciju un Austriju, lai iepazītu K. F. Amendas studiju un ceļojumu vietas.

Talsu mūzikas skolas skolotāja Inta Udodova ir sagatavojusi izdevumus par Kārli F. Amendu. Tie sagatavoti latviešu, vācu un angļu valodās. Talsu mūzikas skolas gaitenī apskatāma izstāde par K. F. Amendu un L. van Bēthovenu. Ilgonis Grosvalds izveidojis divas videofilmas par vietām, kas saistītas ar K. F. Amendas dzīvi un darbību Latvijā un Vācijā; viena no tām: “Pa Amendas pēdām”. 2014. gada pavasarī, atzīmējot 10. Amendas Mūzikas svētkus, Talsu novada muzejā tika sagatavota izstāde, par kuru Gita Japiņa, muzeja galvenā speciāliste darbā ar sabiedrību, rakstījusi:

"Stāstu par draudzību, kuras pamatā ir abu ievērojamo cilvēku gara un dvēseļu radniecība, veido Talsu muzeja krājumā glabātās vērtības – no Bēthovena muzeja Bonnā dāvātās lietas: Bēthovena biste, viņa rakstītās vēstules kopija un nošu eksemplārs, Amendas portretu reprodukcijas un rokraksta fragments, kā arī personību un laikmetu raksturojošas liecības: mācītāja tērps, amata krusts, Sv. Vakarēdiena trauku komplekts, Bībele un pēc viņa iniciatīvas 1806. gadā draudzē ieviestā dziesmu grāmata. Vienīgo oriģinālo K.F. Amendas portretējumu Latvijā iespējams apskatīt Johana Samuela Grunes 1823. gadā darinātajā gleznā "Kristus svētī bērnus". Lai gan glezna atrodas konservācijas procesā, K. F. Amendas mūzikas svētku ietvaros tā ir apskatāma Talsu evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes namā.”

Par Kārli Ferdinandu Amendu (arī par altārgleznu “Kristus svētī bērnus”, Talsu luterāņu baznīcas un tajā esošo ērģeļu vēsturi) rakstīts plašā materiālā grāmatā “Talsu namu stāsti” (A. Pelēča lasītava, 2017).




[1] labots 04.02.2020. Informāciju sniedza novadpētniece Dace Alsberga. Datums norādīts pēc vecā un jaunā stila.

[2] labots 04.02.2020


Materiālu sagatavoja Maija Laukmane

Red. un papild. Lita Zandberga

Talsu Galvenā bibliotēka

2017

Izmantojot materiālus atsauce uz biogrāfisko Dižļaužu vārdnīcu un Talsu Galveno bibliotēku obligāta

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .