Foto: Aigars Hibneris



Juris Bartkevičs      (Talsi)

(1950. gada 24. augusts)

aktieris, režisors

Dzimis Talsos, dzīvojis Dzirnavu ielā Nr. 1 (vienīgā šīs ielas māja; tur dzīvojis arī dzejnieks Aleksandrs Pelēcis (1920-1995)). Aktierim ir trīs meitas no pirmās sievas Ilgas, kopš 20. gadsimta beigām dzīvesbiedre Baiba Rubesa (dzimusi 1954. gadā). Mācījies Talsu 2. astoņgadīgajā skolā (beidzis 1964. gadā). Viņa klases audzinātāja 4 gadus bijusi Erna Pelēce. Ir Talsu vidusskolas 45. izlaiduma absolvents (1968. gads). Tā kā Juris Bartkevičs nereti ticis kļūdaini dēvēts par Juri Bartkēviču, izdevuma “Liesma”1985. gada 12. numurā aktieris šai kļūdai pielicis punktu, rakstot:

“Es, Juris Bartkevičs (lasot uzsvērt 1. zilbi), esmu dzimis Bērtuļu naktī Jaunavas zvaigznājā Talsu apkārtnē.”

1965. / 1966. gada sezonā Juris Bartkevičs darbojies Krišjāņa Valdemāra Talsu Tautas teātrī, attēlojot Pāža lomu Raiņa lugā „Krauklītis” un lomu D. Psafasa darbā „Vajadzīgs melis”.  Par Jura Bartkeviča teātra spēlēšanas laiku Talsos izlasāms arī Talsu Tautas teātra vēstures grāmatā “Sirds uz rampas” (Talsi: A. Pelēča lasītava, 2014). Pēc vidusskolas pabeigšanas devies uz Liepāju. Absolvējis Liepājas teātra 1. studiju (1971) un Liepājas Pedagoģisko institūtu, Latviešu valodas un literatūras fakultāti (1972). Kopš 1970. gada – Liepājas teātra aktieris. Bijis Liepājas teātra IV studijas aktiermeistarības pedagogs (1990 – 1993) un Liepājas teātra V studijas skatuves runas un aktiermeistarības pedagogs (1995 – 1998). Liepājas teātra mākslinieciskais vadītājs un režisors (1996 – 2004).

Juris Bartkevičs, spēlējot Liepājas teātrī, ātri ieguvis atpazīstamību un smukulīša tēlu. Aktieris par savu neatlaidīgo darbu un cīņu ar sevi stāstījis laikrakstā “Komunists” (1983, 24. sept.):

“...tēla veidošana ir ārkārtīgi sarežģīta lieta, un mūsu uzdevums nav tikai atrādīt lugas sižetu, bet izraisīt arī publikas aktīvu līdzpārdzīvojumu. Lai aktieris spētu to panākt, ir nepieciešams sevi izglītot, daudz redzēt, apjegt, ar vārdu sakot, uzkrāt pieredzi, kurā smelt ierosmi cilvēka atklāšanai uz skatuves."

Indra Briķe sarunā ar S. Pujēnu laikrakstā “Komunists” atklāti paudusi savas emocijas par J. Bartkeviča aktierspēli (1985, 16. marts):

“Juri ir interesanti vērot vienalga kādā lomā. Viņš tāpat kā Valdemārs Zandbergs[(1927-1994)] vienmēr izdomās kaut ko īpašu.” Neilgu laiku vēlāk (1985, 23. apr.) laikrakstā “Padomju Jaunatne” Inta Kārkliņa rakstījusi par Jura Bartkeviča vajadzību attīstīties tālāk: “Vispirms vajadzēja tikt vaļā no paštēla un pārstāt būt tikai “simpātiskam, jaunam cilvēkam”. Šo viņa vajadzību pamanījis režisors Oļģerts Kroders. Atainotā grāfa Lestera loma lugā “Marija Stjuarte” bijusi pagrieziena punkts, kā protests visiem iepriekš veidotajiem varoņiem, par ko Juris Bartkevičs izpelnījies nievājošu kritiku. Neskatoties uz nopēlumu, Intas Kārkliņas vārdiem, tas bijis brīdis, kad “sākās aktieris, sākās mākslinieks, sākās radošs cilvēks”. 1984. gadā J. Bartkevičs apbalvots ar Vissavienības Kultūras ministrijas Diplomu par veiksmīgi atainotu lomu izrādē “Ziemas pasaka” un Liepājas pilsētas Izpildkomitejas Goda rakstu. 1985. gadā māksliniekam piešķirta Latvijas Komjaunatnes (LĻKJS) prēmija. 1987. gadā J. Bartkevičam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka nosaukums. 1996. gadā J. Bartkevičs saņēmis “Spēlmaņu nakts” balvu par debiju režijā (F. Molnāra “Lilioms”). 1999. gadā par Paula lomu T. Dorsta lugā “Paula kungs” un Marka lomu J. Rezā lugā “ART” (1999) apbalvots kā sezonas labākais aktieris.


Nozīmīgākās Jura Bartkeviča atveidotās lomas Liepājas teātrī: Lesters (F. Šillera “Marija Stjuarte”, 1976. gads); Razumihins (F. Dostojevska “Noziegums un sods”, 1977. gads); Ernani (V. Igo “Kastīliešu gods”, 1979. gads); Profesors Ivčenko (V. Slavkina “Stilīgais un viņa meita”, 1980. gads); Džordžs (E. Olbija “Kam no Vulfa kundzes bail?”, 1980. gads); Kurts (F. Dirrenmata “Spēlēsim Strindbergu”, 1982. gads); Hamlets un Klaudijs (V. Šekspīra “Hamlets”, 1985. gads); Jānis Balodis (J. Jaunsudrabiņa “Aija”, 1985. gads); Trigorins (A. Čehova “Kaija”, 1987. gads); Dzejnieks (A. Čaka “Psihiskais uzbrukums”, 1989. gads); Martins Daisārts (P. Šefera “Ekvus”, 1990. gads); Barons (M. Friša “Santa Krusa”, 1997. gads); Paula kungs (T. Dorsta “Paula kungs”, 1998. gads); Zeltlietu tirgotājs Bute (J. Lūsēna, M. Zālītes “Kaupēn, mans mīļais!”, 1999. gads); Dž. B. Šovs (Dž. Kiltija “Mīļais melis”, 2000. gads); Jago (V. Šekspīra “Otello”, 2000. gads); Džeiks (I. Kosaka, E. Hemingveja “Fiesta”, 2001. gads); Veršiņins (A. Čehova “Trīs māsas”, 2001. gads); Feierbahs (P. Dorsta “Es, Feierbahs”, 2002. gads); Kaveršems (O. Vailda “Ideāls vīrs”, 2002. gads); Baltais tēvs (Raiņa, J. Petera, J. Kulakova “Stikla kalns”, 2003. gads).





Olģerts Kroders un Juris Bartkevičs

No 1996. gada līdz 2004. gadam J. Bartkevičs bijis Liepājas teātra mākslinieciskais vadītājs un režisors. J. Bartkeviča režija: J. Štrausa “Nakts Venēcijā” (1996. gads); F. Molnāra “Lilioms” (1996. gads); R. Blaumaņa “Salna pavasarī” (2002. gads); J. Štrausa “Vīnes valsis” (2004. gads).

Apvienojot aktiera un režisora darbu, Juris Bartkevičs sapratis, ka nav bijis iespējams sasniegt pilnību, jo pats esot maksimālists, tādēļ mūžam nepadarāmie darbi “saejot līdz brošai”. Tā nonācis dzīves krustcelēs. Līdz 2004. gadā Juris Bartkevičs nolēmis pārcelties uz Rīgu, radikāli mainot savu dzīves ritējumu, jo galvenais režisors Mihails Gruzdovs (dzimis 1953. gadā) piedāvājis darbu Dailes teātrī. Ietverts laikraksta "Kurzemes Vārds" atlasē "20. gadsimta izcilākie Liepājas skatuves mākslinieki”. Kopš 2004. gada Juris Bartkevičs ir Dailes teātra aktieris.


no izrādes "Bovarī kundze", 2014

Dažas no Jura Bartkeviča atveidotajām lomām Dailes teātrī: Volens, cietuma priekšnieks (T. Viljamsa, K. Dimitera, U. Marhilēviča “Klondaika”, 2004. gads); Publijs (J. Brodska “Marmors”, 2005. gads); Pelēkais kungs (E. Dārziņa, R. Paula, J. Jurkāna “Melanholiskais valsis”, 2005. gads); Helikons (A. Kamī “Kaligula”, 2005. gads); Denī Didro (Ē. E. Šmita “Izvirtulis”, 2006. gads); Pogu lējējs (M. Zālītes “Pērs Gints nav mājās”, 2007. gads); Kambarkungs (V. Gombroviča “Ivonna, Burgundijas princese”, 2007. gads); Pjotrs Nikolajevičs Sorins (A. Čehova “Kaija”, 2008. gads); Jēkabs (E. L. Vēbera, T. Raisa “Jāzeps un raibais brīnumsapņu mētelis”, 2008. gads); Jovičs (B. Srbļanovičas “Siseņi”, 2008. gads); Kapitāns, Grobiņas pilsētas galva un soģis (M. Zālītes, U. Marhilēviča “Priekules Ikars”, 2009. gads); Ardalions Aleksandrovičs Ivolgins (F. Dostojevska “Idiots. Pēdējā nakts”, 2009. gads); Bende (G. Gorina “Tils Pūcesspieģelis”, 2009. gads); Slieka (V. Grēviņa “Gaisa grābekļi”, 2010. gads); Brālis Uzticība (M. Bulgakova "Versaļas kods", 2010. gads); Melvils (F. Šillera "Marija Stjuarte", 2010. gads); Augusts Līnis (J. Lūsēna, E. Zirņa "Ceplis", 2010. gads); Vecais (K. Hamsuna "Ābels un Olga", 2011. gads); Ļaunais privātuzņēmējs Smurguls ("Trīs Sprīdīši; turp un atpakaļ", 2011. gads); Pasku (M. Sebastiana "Noslēpumainā zvaigzne", 2011. gads); Lūkins (R. Staprāna "Gūsteknis pilī", 2011. gads); Kapuleti (V. Šekspīra "Romeo un Džuljeta", 2012. gads); Seņa Saveļjevs (Vectēvs) (P. Sanajeva "Apglabājiet mani zem grīdas", 2012. gads - par šo lomu nominēts "Spēlmaņu nakts" 2011/2012 balvai „Gada aktieris otrā plāna lomā"); Maikls Hanlons (Dž. Tompsona "Mežonīgā pilsēta", 2012. gads); Džeralds O'Hāra / Telegrāfists (M. Mičelas "Vējiem līdzi", 2013. gads); Rojs M. Kons / Praiors (T. Kušnera "Eņģeļi Amerikā", no 2013. gads); Mesjē Toulons (D. H. Hvanga "M.Butterfly", 2013. gads); Bartolemejs (M. Kouto "Dieva indes un velna zāles", 2014. gads); Oistvinds (H. Levina "Vecpuiši un vecmeitas", 2014. gads); Gregorijs (K. Rogas "Skudru sprints", 2014. gads); Bocmanis Smīks (Dž. M. Berija "Pīters Pens", 2014. gads); Giljomēna kungs (G. Flobēra "Bovarī kundze", 2014. gads); Čezviks (K. Kīzija "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu", 2015. gads); Andrāšs (R. Kūnija, M.Kūnija "Reāli sliktie puiši", 2015. gads); Vecais (F. Buļakova "Svēta lieta", 2015. gads); Priesteris (A. Kristofas "Lielā melu burtnīca", 2016. gads); Jakovs Mihailovičs Anosovs (A. Kuprina "Granātu krāsas aproce", 2016. gads); Lomas izrādē "Uzvarēt var tikai viens", 2017. gads).


Juris Bartkevičs atveidojis vairākas lomas citos teātros: Grāfs Arnolds fon Heidrichs (Aspazijas “Atriebēja” (teātris Kabata), 1991. gads); Marks (J. Rezā “ART” (teātris Mūris), 1998. gads); Arnolds (L. Gundara “Truša dziesma” (teātris Mūris), 2000. gads); Taltibijs (“Bēgšana no Trojas” (JTI projekts), 2004. gads).

kinofilma "Spēle", 1981

Atsevišķas Jura Bartkeviča lomas kinofilmās: Agris (kinofilmā “Tereona galva”, rež. V. Brasla, 1982. gads); Milicis („Spēle", rež. A. Krievs, 1981); Tēvocis Jānis (kinofilmā “Saulessvece”, rež. L. Ločmele, 1986. gads); Krišjānis Valdemārs (“Dzīvīte”, rež. A. Freimanis, 1989. gads), Epizodē („Valsis mūža garumā", rež. Dz. Ritenberga, 1990); Alfrēds („Baltais zvērs", rež. J. Vingris, 2004); Vīrietis („Nerunā par to", rež. U. Celma, 2007); Pulkvedis („Dancis pa trim", rež. A. Krievs, 2011) - par šo lomu izvirzīts Lielā Kristapa balvai nominācijā Labākais aktieris otrā plāna lomā.

Pulkvedis "Dancis pa trim"kinofilma "Dancis pa trim"

Atsevišķas aktiera lomas televīzijas seriālos: Leons (“Lai jums labi klājas!”, rež. V. Lejiņa, 1994. gads); Harijs (“Vienas vasaras zieds”, rež V. Lejiņa, 1997. gads); Benno Melvickis (“Rīgas gambīts”, rež. A. Zvirbulis, 2000. gads); Ritvars (“Liepājas blūzs”, rež. I. Gorodecka, 2004. gads), Barons (“Svešā dzīve”, rež. H. Petrockis, 2007. gads); Fēlikss Šmakovskis (“Viņas melo labāk”, rež. S. Račkis, 2017. gads).

Juris Bartkevičs brīvo laiku labprāt pavada, makšķerējot Latvijas ūdeņos un  izmēģinot jaunas receptes virtuvē.

„Kad darbā ir sastrēgumi vai kaut kas intensīvi jādara, bet laukā ir daži mīnusiņi, domāju: cik labi būtu sēdēt uz ledus! Vai no Liepājas ziņa: Bārtā tādi asari nāk! Kad pieliekamajā ieraugu ledus bori vai makšķeres, tad uznāk vēlēšanās ļauties hobijam. - tā stāsta aktieris (“Vakara Ziņas”, Nr.8 (2013), 17.lpp.). Laikraksta “Kas Jauns” 2017. gada 20. numurā ievietotajā rakstā “Valdzinās bagātas kundzes” stāstīts par mākslinieka lomu TV seriāla “Viņas melo labāk” 2017. gada sezonā un  viņa ģimeni:

“Bartkevičs allaž izcēlies ar smalku gaumi, arī uz seriāla jaunās sezonas prezentāciju bija ieradies elegantā tērpā. “Man šajā ziņā ir paveicies, jo pašam nav jāpiepūlas. Mana meita Liene (Liene Rolšteina) ir kostīmu māksliniece, un viņa man palīdz ar padomu. Arī manai sievai (A/S “RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa) ir laba gaume”.”

Talsu Galvenajā bibliotēkā (tolaik Rajona centrālajā bibliotēkā) Juris Bartkevičs viesojies 1986. gada 6. maijā. Pasākumā piedalījās arī teātra kritiķe Silvija Radzobe (1950-2020).

Par Juri Bartkeviču kopkatalogā


Mater. sagat. Maija Laukmane

Red. un papild. Lita Zandberga

Talsu Galvenā bibliotēka

2017

Izmantojot materiālus atsauce uz biogrāfisko Dižļaužu vārdnīcu un Talsu Galveno bibliotēku obligāta

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .