Andrejs Bergmanis       (Talsi)

 (1918. gada 24. marts – 2008. gada 14. septembris)

Krišjāņa Valdemāra Talsu Tautas teātra aktieris

Dzimis Laidzes pagasta “Pēčās” kā otrais bērns sešu bērnu ģimenē. Tēvam piederējusi „kroņa” māja un no barona Hāna izpirkti 33 hektāri zemes.

Andrejam Bergmanim bijuši labi kontakti ar sabiedrībā pazīstamo tēva brāli - skolotāju, rakstnieku, Talsu teātra pamatlicēju Vilhelmu Bergmani (1875-1960). Ik pa laikam ticies ar radinieku, līdz 1960. gadā Vilhelms Bergmanis īsi pirms nāves mutiski nodevis savas autora tiesības tieši Andrejam Bergmanim. Talsu teātrī sācis spēlēt no 1960. gada, taču ar teātra spēlēšanu saistīts jau krietni agrāk, jo savās atmiņās raksta [1]:

„1925. gada pavasarī, tikko iesācis dzīves astoto gadu, braucām uz Talsiem. Tur sadraudzības biedrībā ceļojošais teātris rādīja Augusta Strinberga lugu „Tēvs”. Manu zēna dvēseli saviļņoja lielais, spēcīgais, majestātiskais onkulis ar pērkondārdošu balsi. Reizēm viņš bija mīļš un gādīgs pret savu meitu; gribējās, lai man būtu tāds tēvs. Kad viņa acis meta dusmu zibeņus, viņa balss noskanēja cauri visai zālei, slēpos aiz priekšā sēdētāju mugurām. Kad pēdējiem spēkiem viņš lūkoja piecelties, bet viņu nelaida, mana pacietība neizturēja. Uzlēcu kājās un atvēru muti, lai kliegtu: „Tante, laid viņu vaļā!” Biju gatavs skriet palīgā, bet mana māte ar zibenīgu rīcību aizspieda man muti, norāva no sēdekļa un vēl piedevām iedeva dunku sānos. Arī es gribēju būt tāds – runāt no tribīnes, ka loga rūtis dreb.”Nozīmīgākās lomas: Vrasidass D. Psafasa lugā „Vajadzīgs melis” (1966. gads), Pīters V. Rehna lugā „Vilku medības” (1979. gads), Lunags G. Priedes lugā “Jāņi slimnīcā” (1982. gads). Andreja Bergmaņa nospēlēto lomu uzskaite atrodama Krišjāņa Valdemāra Talsu Tautas teātra vēstures grāmatā “Sirds uz rampas”[2]. 1982. gadā pārstājis darboties amatierteātrī veselības pasliktināšanās dēļ.

V. Rehna „Vilku medības”, pirmizrāde 1979.g. 13. aprīlī

Režisore  - Vilma Gibeiko, režisora asistente - Erna Veisberga

1981. g. 18. aprīlī luga piedalījās skatē Saldū. Apbalvoti - V. Gibeiko, E. Veisberga, L. Frīdenberga, un A. Štrauss. Notika arī draudzības saspēle ar Cēsu Tautas teātri. Lugu noskatījās 1218 skatītāji,  luga tika rādīta uz 14 skatuvēm. J. Linders - L. Braunfelds / Z. Lindusa - A. Cimere, I. Sakare / T. Pira - O. Garjāne / U. Taelma - A. Kukuts, E. Baumanis / H. Tralle - L. Frīdenberga, E. Veisberga / P. Kīvs - A. Bergamanis (augšējā rindā) / A. Vira - A Štrauss / P. Igo - I. Sakare, A. Cimere / K. Piders - A. Dailidovičs, A. Kukuts

Andrejs Bergmanis aizrāvies ar Talsu teātra vēstures materiālu un datu vākšanu. Savu kolekciju – pierakstus, fotogrāfijas, dokumentus un to kopijas, atstājis Talsu novada muzejam. 1999. gadā piedalījies izstādē “Talsu gods”, kurā starp Andra Biezbārža, Gunas Millersones, Guntas Kalseres un citu mākslinieku instalācijām un eksponātiem, gozējies Andreja Bergmaņa veikums “Hronikas” – “dokumentālas dzeršanu liecības dažādās dzīves situācijās – gan vairāk saistītas ar nāvi nekā ar dzīvošanu. Piemēram, “Zelmas Briģes pārvešana no Dundagas pansionāta uz Talsu morgu. 1975. gada 16. jūlijs.” Četri vīri – četras pudeles – “Latv. PSR PRM degvīns “Ekstra””.”[3]

Miris 2008. gada 14. septembrī. Andrejam Bergmanim nav kapavietas; ticis kremēts un pelni izkaisīti.



[1] “Sirds uz rampas”, Talsi: APL, 2014

[2] Talsi: APL, 2014

[3] Māris Čaklais. “Talsu gods pie Rīgas goda”, “Kurzemes Ekspresis” (1999, 26. marts)

Par Andreju Bergmani kopkatalogā


Talsu Galvenā bibliotēka

2019

Izmantojot materiālus atsauce uz biogrāfisko Dižļaužu vārdnīcu un Talsu Galveno bibliotēku obligāta

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .