foto - Dainis Kārkluvalks

Dzintra Eglīte   (Talsi)

     (1945. gada 1. augusts)

skolotāja, ilggadēja Talsu rajona / novada kultūras nodaļas vadītāja

Dzimusi Zemgalē, Elejas “Steigās” (Jelgavas nov.) Brūveru ģimenē. Vecvecāki (no tēva puses) Cecīlija un Mārtiņš Brūveri nodarbojušies ar zemes darbiem, lieli dziedātāji un runātāji. Vectēvs pēc izskata bijis gluži kā Krišjānis Barons. Abi mammas vecvecāki arī bijuši zemes kopēji. Vecmāte no mātes puses bijusi lietuviete. Dzintra ir jaunākais bērns sešu bērnu ģimenē, un Liktenis iekārtojis tā, ka četri no sešiem bērniem – visas trīs māsas un jaunākais dēls – kļuvuši par skolotājiem vai skolu direktoriem.

Mācījusies Lazdu ciema pamatskolā (Tukuma raj.). Skolas gados bijusi ļoti apzinīga, labi mācījusies. Absolvējusi Jaunpils vidusskolu.

Pirmā darba vieta – Zantes  astoņgadīgā skola (tolaik Tukuma raj.). Tur strādājot,  neklātienē beigusi Liepājas Pedagoģiskā institūta Latviešu valodas un literatūras fakultāti. Strādājot Zantē, sastapusi savu turpmāko dzīvesbiedru – Kārli Eglīti. Vīru drīz iesauc obligātajā dienestā padomju armijā, pēc tam patur virsdienestā Vācijā, un jaunā ģimene piecus gadus pavada tikpat kā šķirti. Šajā laikā piedzimst meita Romuta (deviņus gadus vēlāk piedzimst dēls).

Laikā, kad saslimst tēvs, Dzintra Eglīte spiesta atgriezties atpakaļ Elejā. Uzsākusi  darbu Elejas vidusskolā kā mācību pārzine, bet vīrs Kārlis Eglītis strādājis par sporta skolotāju. Vēlāk Eglīši pārceļas uz Irlavu, kur Dzintra strādā par mācību pārzini Irlavas vidusskolā, bet dzīvesbiedrs – Irlavas bērnunama direktors.

1970-to gadu sākumā Jakovs Pliners, Talsu tautas izglītības nodaļas vadītājs, piedāvā darbu Eglīšu ģimenei Stendē – sievai par mācību pārzini un vīram par sporta skolotāju. Abi piekrīt. 1976. gadā Dzintrai Eglītei tiek piedāvāta Stendes pamatskolas direktora vieta. Strādājot direktores amatā, skola saņem republikas Ceļojušo karogu par veiksmīgu darbu. Dzintra Eglīte bijusi ievēlēta par deputāti Stendes deputātu padomē. Dzintras Eglītes dzīve skolā ir bijusi saistīta arī ar kultūras aktivitātēm – dziedājusi korī, vadījusi skolu direktoru vakarus, dejojusi deju kolektīvā. 1982. gadā, pēc sešiem direktores amatā pavadītiem gadiem, Dzintrai Eglītei tiek piedāvāts Talsu rajona kultūras nodaļas vadītājas amats.

Darbs divdesmit septiņu gadu garumā, vadot un koordinējot visa rajona kultūras dzīvi, bijis ļoti piesātināts. Strādājot par kultūras nodaļas vadītāju, Dzintra Eglīte allaž lepojusies ar ļoti spēcīgo Talsu novada  mākslinieku grupu – fotomākslinieku studiju, literātu apvienību, lietišķās mākslas studiju, amatieru teātri, deju kolektīviem, koriem un citiem. Priecājusies un lepojusies ar to, ka ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts pazīstams un atzīts diriģents Māris Sirmais brauc strādāt ar Talsu koriem. Ar Dz. Eglītes līdzdalību izveidota kultūras iestāžu pieņemšanas komisija – tiek nopietni gādāts par kadru kvalifikāciju. Dzintra Eglīte ir lepna arī par veiksmīgi iedibināto tradīciju – novadnieku dienas atzīmēšanu katru gadu jūlija pirmajā sestdienā. Šajā laikā kā tradīcija iedibinātas arī teātra dienas, bērnu vokālie konkursi “Cālis”, “Gailēns” “Sadancis”, Dziesmu svētku ieskaņas un atskaņas koncerti un daudz citu kultūras aktivitāšu.

Dzintra Eglītes sirds rūpe bijusi pieminekļa “Koklētājs” uzstādīšana Talsos. Piedalījusies projekta “Rajona sakoptākais pagasts” izveidē, iedibinājusi nomināciju “Gada kultūras darbinieks” (ar Parex bankas atbalstu).

Interesanti iepazīties ar žurnālistes Gundegas Blumbergas rakstu „Kultūra sākas ar sakoptību”[1], kas radies dienu pirms 1. Latvijas republikas Kultūras foruma. Tā delegāte ir arī Dzintra Eglīte.

 

 

Mater. sagat. Maija Laukmane

Red. un papild. Lita Zandberga

Talsu Galvenā bibliotēka

2019

 



[1] „Talsu Vēstis” Nr. 29, 1990, 8. marts




Par Dzintru Eglīti kopkatalogā


Talsu Galvenā bibliotēka

2019

Izmantojot materiālus atsauce uz biogrāfisko Dižļaužu vārdnīcu un Talsu Galveno bibliotēku obligāta

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .