Aleksandrs Pelēcis  (Talsi)

          (1920. gada 10. aprīlis – 1995. gada 12. oktobris) 

dzejnieks


         

Dzejnieks, Rakstnieku savienības biedrs (1982), Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1994. gada novembris), 23 mūža gadus pavadījis izsūtījumā.

Aleksandrs Pelēcis ir latviešu dzejnieks, kurš izsūtījumā pavadījis vislielāko gadu skaitu. Aleksandrs Pelēcis ir ģenerāļa Goppera fonda balvas (1994) un  “Daugavas Vanagu” literārās prēmijas laureāts. Par godu Aleksandra Pelēča piemiņai kopš 2000. gada Talsos iedibināta Aleksandra Pelēča literārā prēmija.

Aleksandrs Pelēcis dzimis Alūksnes Mālupes pagasta “Ķikšos” zemnieku ģimenē. Četrus mēnešus pirms savas piedzimšanas Latvijas atbrīvošanas karā viņš zaudējis tēvu Arvīdu, kurš apbedīts Alūksnes kapsētā. Māte Minna (dz. Teterovska) uzaudzinājusi dēlu viena. Beidzis Mālupes pamatskolu (1934), Alūksnes Valsts ģimnāziju (1939). No 1939.-1943. gadam Studējis LU Baltu filoloģijas nodaļā. Strādājis Valkas 1. vidusskolā par skolotāju (1944-1945).

Pirmās publikācijas Alūksnes rajona presē, bet 1943. gadā iznāk Aleksandra Pelēča pirmais dzejoļu krājums „Aizsapņošanās”. Grāmatas atkārtots izdevums izdots sabiedriskajā organizācijā „Aleksandra Pelēča lasītava” pēc dzejnieka nāves 1997. gadā.


1946. gadā represēts, izsūtīts uz Sibīriju, kur pie Sivakas upes aizvadīti 23 izsūtījuma gadi. Amnestēts 1955. gadā, taču Latvijā drīkstēja atgriezties tikai 1969. gadā. Atgriežoties dzimtenē, divus gadus nebija ļauts publicēties.

1964. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs tiek izdots Aleksandra Pelēča dzejoļu krājums „Dzintara rasa” (Latvijā izdota 1989. gadā). Divus gadus vēlāk ASV tiek izdota grāmata „Taigas teiksma” (1966. gadā).

Aleksandrs Pelēcis Talsos dzīvojis Laidzes ielā, vēlāk un līdz mūža galam – Dzirnavu ielas vienīgajā mājā. Strādā Komunālo uzņēmumu kombinātā (KUK) dažādus strādnieka darbus, racis arī kapus. Talsos dzīvojot Aleksandrs Pelēcis piedalās pilsētas un rajona literārajā dzīvē, literāros pasākumos, dzejas dienās.

1977. gadā tiek izdots dzejoļu krājums „Lapegle”. Tam seko virkne citu dzejas grāmatu: „Talsu leģendas” (1980), „Spītīgais osis” (1987), „Zilsilgunda” (1990) un darbi prozā „Puisiska dvēsele” (1990),  „Ar melno vēju” (1991), „Sibīrijas grāmata” (1993), un Mūžībā aiziešanas gadā (1995) Aleksandrs Pelēcis paguva Talsiem uzdāvināt pastāstu grāmatu „Talsu grāmata”.


Vērts iepazīt Ilgoņa Bērsona grāmatas “Segvārdi un segburti: noslēpumi un meklējumi” abas daļas, taču izdevuma 2. grāmatā (“Mansards”, 2016) izlasāms raksts ar nosaukumu “Zenta Gājputns” – raksts par Aleksandru Pelēci.

“Zenta Gājputns” – šis ir Zentas Mauriņas segvārds, paraksts vēstulēm, kuras dzejniece sūtīja uz Sibīriju Aleksandram Pelēcim. Ilgonis Bērsons stāsta:

“(..) [Aleksandrs] Pelēcis plaši sarakstījās ar daudziem Rietumu trimdiniekiem literātiem – ar Jāni Jaunsudrabiņu (kopš 1959. gada), Zeltīti Avotiņu, Austru Rudzīti, Klāru Zāli (kopš 1960. gada), Pēteri Ērmani (kopš 1962. gada), Mārtiņu Zīvertu (kopš 1963. gada), Irmu Grebzdi (kopš 1964. gada), Valdi Krāslavieti (kopš 1966. gada) un citiem, bet dzimtenē dzīvojošiem rakstniekiem ar kapitālisma zemju rietumniekiem saskare bija krietni ierobežota, pat aizliegta. (..) Bet vispār – Aleksandrs Pelēcis bija viens no visplašākajiem rakstniekiem – vēstuļotājiem.”

Par rakstnieku Aleksandru Pelēci plašs materiāls iekļauts grāmatā “Talsu namu stāsti” (A. Pelēča lasītava, 2017; 206. lpp.).

Talsos Aleksandra Pelēča vārds nav aizmirsts: 2000. gada 31. janvārī dibināta sabiedriskā organizācija “Aleksandra Pelēča lasītava” – dzejnieka kultūrvēsturiskā mantojuma izpētei un saglabāšanai. Lasītava dibināta ar pilsētas domes atbalstu Lielajā ielā Nr.37.  Lasītavas grāmatu  fondu veido dzejnieka mājas bibliotēkas daļa un grāmatas, ko no pasaules malu malām joprojām sūta kultūras darbinieki, dzejnieki, mākslinieki – Aleksandra Pelēča draugi. Sabiedriskās organizācijas  “Aleksandra Pelēča lasītava” izdevumā 2001. gadā nākusi klajā dzejnieka „Bērzu grāmata: trimdas vēstules” un 2007. gadā – „Stiprie raksti”.

Ar Talsu rajona padomes, Talsu Galvenās bibliotēkas un Rakstnieka Savienības atbalstu iedibināta Aleksandra Pelēča literārā prēmija. Prēmija tiek piešķirta literāro darbu autoriem par ieguldījumu Aleksandra Pelēča daiļrades pētniecībā un popularizēšanā, mākslinieciski augstvērtīgiem darbiem prozā, dzejā, publicistikā, literatūrzinātnē, kas veltīti Talsu, Dundagas, Mērsraga, Rojas novadam. Aleksandra Pelēča literārā prēmija tiek piešķirta vienam novadu autoram par izcilu literāru darbību, kas ir dziļi saistīts ar sava laikmeta un sava novada norisēm un kurš ieguvis Prēmijas pretendentu izvērtēšanas komisijas augstāko vērtējumu.

Apbedīts Lībagu pagasta Sukturu kapos (17. oktobris) blakus savai mātei Minnai Pelēcei un dzīvesbiedrei Ritai (1924. gada 20. oktobris – 2010. gada 18. jūlijs).  Aleksandrs Pelēcis savai pilsētai Talsiem, kurā aizvadīti daudzi dzīves gadi, uzdāvinājis  17  lapegles. Lapeglēm dzejnieks pats atradis vietu un pats stādījis. Staltās lapegles aug Rīgas ielas galā, pretim Talsu Autotransportam (Talsu ATU).

Par Aleksandru Pelēci daudz rakstījuši viņa draugi Lūcija Ķuzāne, Valdemārs Ancītis, Zigurds Kalmanis, Elza Karlsone un citi. Valdemārs Ancītis atvadu vārdos raksta:

“Kas Aleksandrs Pelēcis bija man, kas viņš bija Talsiem, Malienai, latviešu dzejai, prozai un visai Latvijai, to īsos vārdos neesmu spējis parādīt…”

Paliksim ar savu zemi

(dzejolis sacerēts 1940-to gadu sākumā, nolasīts radiofonā, kad tūlīt pēc tam sekojusi izsūtīšana):

 

Tā kā jūra krastos paliek,
Kaut simt vētru pāri iet,-
Paliksim ar savu zemi
Saules mūžu vienuviet!

Tās ir mūsu tēvu dziesmas,
Ko ik gāršas stūris prot,
Melnus gadsimtus tās apņem,
Sidrabaini sauļojot.

Vai lai senču kapu mieru
Svešiem ļaudīm ļaujam ņemt?
Vai lai kļūstam atkal tie, kas
Vergu maizes donu kremt?

Nē – lai kaunā nenosarktu
Senais Gaujas līdumnieks,
Celsimies un būsim uguns,
Kurā zeme tīra tiek!

Celsimies un būsim vētra,
Kurā bailēs acis sedz
Tie, kas labprāt mūsu ciemus
Pelnos pārvēršamies redz!

Tā kā jūra krastos paliek,
Tā kā bērzi kalnos paliek,
Tā kā senči kapos paliek,-
Paliksim ar savu zemi,
Paliksim ar savu tautu
Saulesmūžu vienuviet!


ALEKSANDRS PELĒCIS lasa savu dzeju (audioieraksts).

 




Par Aleksandru Pelēci kopkatalogā


Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Lita Zandberga

Talsu Galvenā bibliotēka

2020


Izmantojot materiālus atsauce uz biogrāfisko Dižļaužu vārdnīcu un Talsu Galveno bibliotēku obligāta

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .