Fricis Zandbergs

(Talsi)

(1910. gada 12. septembris – 1972. gada 21. marts)

gleznotājs, Talsu apriņķa mākslas izstāžu dalībnieks, apbalvots ar Dzelzs krustu

1936. gadā apprecas ar Mirdzu Ābolnieci. Ir meita Ivonna Ariadne. Mākslinieka trīs mazmeitas arī ir mākslinieces – divas gleznotājas un viena tekstilmāksliniece.

Dzimis Talsu apriņķa Kandavas pagasta Griepciema “Klāvu” mājās. Mācības uzsāk vietējā pagasta skolā. Pēc Pirmā pasaules kara skolu likvidē, bet 1920. gadā to pievieno Kandavas sešu klašu pamatskolai. 1925. gadā, pēc pamatskolas absolvēšanas, iestājas Talsu Valsts vidusskolā, jo Kandavā šajā gadā skolas nav. Mācību laikā Fricis Zandbergs dzīvo Talsos pie fotogrāfa Teodora Celmiņa.

Fricim Zandbergam ir iedzimts talants zīmēšanā, tāpēc mākslinieks aktīvi darbojas zīmēšanas skolotāja Kārļa Šprunka (1892 – 1942) vadītajā mākslas studijā. Mācības Talsu Valsts vidusskolā pārtrauc un 1929. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā.

Fricis Zandbergs Latvijas Mākslas akadēmijā studē no 1929. līdz 1937. gadam. Pēc Jēkaba Spriņģa (1907–2004) izteikumiem, profesors Ģederts Eliass (1887 – 1975) savas darbnīcas atslēgu uzticējis tikai Fricim Zandbergam. Absolvē profesora Ģederta Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu „Smagie ormaņi”. Tagad darbs atrodas Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja krājumā.

Māca zīmēšanu Mākslas akadēmijas vakara kursos. No 1938. gada mākslinieks strādā par skolotāju Gaujienas vidusskolā (1938-1940), 1940. gadā Gaujienas skolu inspektors, vēlāk pāriet strādāt par inspektoru Valkas apriņķa Tautas izglītības nodaļā.

Otrā pasaules kara laikā Fricis Zandbergs dienē latviešu leģiona 15. divīzijas sapieru bataljonā. Karam ejot uz beigām, cīnās 19. divīzijas sapieru bataljonā, virsleitnanta pakāpē. 1943. gadā iestājas Latviešu leģionā, izpelnīdamies I (1944. gada 23. jūlijā) un II (1944. gada 25. aprīlī) pakāpes Dzelzs krustus. Mākslinieks paliek Kurzemes cietoksnī un, karam beidzoties, pārrodas tēva mājās. Vēlāk tiek izsūtīts uz Komsomoļsku, bet pēc tam Karagandas nometni. No turienes 1955. gadā mākslinieks atgriežas smagi slims. Kā tautas ienaidniekam, māksliniekam ir liegta apmešanās Rīgā un grūtības atrast darbu.

Atkopjoties pēc spaidu darbiem, mākslinieks atsāk gleznot. Pievērsdamies iemīļotajām tēmām – zvejniekiem, lauku ļaudīm, ainavām un klusajām dabām, ziedu gleznojumiem, kas novērtēti vislabāk. Frici Zandbergu Mākslinieku savienībā neuzņem, jo ir bijušais leģionārs. Tas apgrūtina krāsu iegādi, krāsas var saņemt tikai savienības biedri.

Izstādēs Fricis Zandbergs sāk piedalīties jau 1930. gadā. Kopā ar māksliniekiem Žani Sūniņu (1904 – 1993) un Kārli Sūniņu (1907 – 1979), Mariju Induss-Mucenieci (1904 – 1974) u.c. aktīvi ņem dalību visās Talsu apriņķa mākslas izstādēs, izņemot pirmo.

Talsu novada mākslinieku izstādēs piedalās 1930. – 1935., 1937., 1957. gadā, biedrības “Zaļā vārna” izstādēs 1934. – 1936., 1938. gadā. “Zaļā vārna” ir viena no Latvijas pirmās brīvvalsts laika mākslinieku grupām, kas dibināta 1925. gadā un pastāv līdz 1939. gadam. Biedrībai raksturīga dažādu kultūras nozaru tuvināšanas tendences. Biedrībā apvienojas jauni un neatzīsti mākslinieki, mūziķi, aktieri un literāri. Kultūras Fonda izstādēs 1935., 1936./1937., 1937./1938. gadā, Padomju Savienības Komunistiskās partijas 22. kongresam veltītā mākslas izstādē Rīgā 1965. gadā.

Par „Zaļās vārnas” 20. izstādi, kas tika rīkota Rīgas pilsētas Muzejā, rakstnieks un gleznotājs Anšlavs Eglītis raksta: [1]

„„Koloristu” nogrupējumā izceļas Fricis Zandbergs. Viņa ainavām raksturīga solīda kompozīcija, uzsvērti gaismēnas kontrasti, kas traktēti tīri gleznieciski t.i., ne tā kā gaismas plūdums vai efekti, bet kā tumšo un gaišo toņu pretnostatījums. Lielu vērību Zandbergs piegriež bagātai virsmas apdarei; no šī viedokļa viņa darbi ir interesantākie izstādē. Ja ainavas reizēm saraibina pārāk skaļie gaismas akcenti, tad klusās dabas gleznotas izturētās, klusinātās, bet sulīgās gammās.”

Labākās gleznas no viņa tēva mājām Kandavas “Klāviem” ir pazudušas pēc 1949. gada 25. marta.

Pazīstams latviešu trimdas mākslas zinātnieks ASV Jānis Siliņš savā pētījumā “Latvijas māksla. 1915 – 1940” nodaļā “Kādi tumšo toņu un raupjo formu pretstatu turpinājumi” raksta: [2]

“Gleznojot plašā, raupjā triepumā, Zandbergs iekļauj figūras telpā. Taču tā nav tikai glezniecisko laukumu tvarīgā rotaļa, bet mākslinieciski veidoli, kas tipiski tver darba cilvēkus ar viņu bažām  un klusajām domām. Parādījies Kultūras fonda izstādēs ar žanriem, kluso dabu un ainavām.”

Dzīvo Rīgā un, spītējot slimībai un grūtībām, atsāk gleznot un piedalīties izstādēs (arī Talsos 50. gadu beigās), pie kam privāti māca gleznošanas pamatus.

1972. gada 21. martā aiziet mūžībā. Apbedīts Rīgā, 2. Meža kapos.

 

2010. gada vasarā Tukuma Mākslas muzejā skatāma gleznotāja 100 gadu piemiņai veltīta izstāde, kurā vienlaicīgi bija skatāmas arī mazmeitu Ingemāras, Lindas un Jutas gleznas un tekstilijas. Izstādē eksponētie darbi ir mākslinieka mazmeitas, Tukuma mākslinieces Ingemāras Treijas vairāku gadu rūpīgi krāts vākums. Pašā sākumā ir tikai divas Friča Zandberga gleznas – no Tukuma muzeja un akadēmijas diplomdarbs no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Piemiņas izstādē var apskatīt vairāk kā trīsdesmit deponētas gleznas no privātpersonām un kolekcionāriem. Izstāde ir arī apskatāma Ventspils muzejā 2011. gadā.

2011. gadā Vēstures un mākslas muzejā atklāj Friča Zandberga un mazmeitu Ingrmāras, Jutas un Lindas darbu izstādi “Kopā”. Mazmeitas neļauj vectēva darbiem palikt pagātnē. Mazmeita Ingemāre īpaši aktīvi nodarbojas ar vectēva darbu vākšanu un ved tos pa Latvijas muzejiem, rādot mākslinieka veikumu, sarūpējot arī darbu katalogu. Mūsdienās mākslinieks ir kļuvis atpazīstamāks mazmeitu aktīvās rīcības dēļ.

Guna Millersone par Friča Zandberga gleznošanas stilu saka: [3]

“Baidos apgalvot, bet šķiet – viņš bija pārāk labs un pārāk stilīgs gleznotājs Talsiem. [..] Zandberga darbu sagrupējumi vienmēr izceļas ar ekspresīvu tumšgaišo laukumu salikumu,  un stilizācijas pakāpi viņa darbos jau var saukt par elegantu pat akadēmijas studiju gadu darbos!”

 

Friča Zandberga gleznas:

“Zivju pārdevēja” (1934);

“Bēgļi” (1934);

“Zvejnieki” (1935);

“Koku noliktava” (1935);

“Latgales ainava” (1935);

“Mazpilsēta Kurzemē” (1935);

“Dārzāju novākšana” (1936);

“Klusā daba ar vēžiem” (1936);

“Ģimenes idille” (1937), darbs saņem Rīgas pils prēmiju studentu darbu izstādē;

„Smagie ormaņi” (1937);

“Rozes” (1939);

“Bermontiešu uzbrukums Rīgai 1919.gadā pār Lībekas tiltu” (1939);

“Daugava” (1961) u.c.



[1] Eglītis, A. “Zaļās Vārnas” 20. izstāde Rīgas pils. mūzejā // Latvijas Kareivis, Nr.206 (1936, 11. sept.), 4. lpp.

[2] Millersone, G. Gleznotāja novadnieka Friča Zandberga simtgadei // Talsu Vēstis Nr.22 (2011, 22. febr.), 6.lpp.

[3] Millersone, G. Gleznotāja novadnieka Friča Zandberga simtgadei // Talsu Vēstis Nr.22 (2011, 22. febr.), 6.lpp.


Materiālu sagatavojusi Elza Āboliņa

Talsu Galvenā bibliotēka

2020

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta

 

 .