Talsu Galvenās bibliotēkas arhīva foto.
Dzimis Aizkraukles pagasta Vecbebros. Ar Talsu novadu dzīve saistīta kopš 1952. gada. Rajona laikraksta literārajā lappusē “Avots” publikācijas kopš novada literātu apvienības dibināšanas gada (1953). Rakstījis dzeju, tēlojumus, miniatūras, pedagoģiskus rakstus.
L. Āres publikācijas
arī citos Latvijas preses izdevumos, Talsu pilsētai veltītajā dzejas izlasē
„Ābeļziedu pilsēta” (1996) un novada literātu apvienības izdotajos dzejas
kopkrājumos „Mani kaķi ir zaļi” (2001) un „Laiks kā pulkstenis tikšķ” (2007). 2008. gada jūnijā nācis klajā pirmais Leona Āres
autorizdevums — dzeju grāmata „Saules laivā”. Leons Āre par
savu mūžu ir rakstījis:
„Dzeja man uzsmaidīja no zilas debess baltas mākoņu saliņas un no ziedošu liepu alejas Vecbebros, piedzimu un kur ielasījos Jāņa Poruka, vēlāk Jāņa Ziemeļnieka un Viļa Veldres lirikā. Kokneses periodā manī poētiskas izjūtas raisīja Pērses grava, Daugavas plašums, kuģītis, kas svētdienās vizinājās uz Staburagu… Lasīju Valda „Staburaga bērnus”, klaiņoju pa pilsdrupām, parku takām un vietām, kur vējoja Blaumaņa laika gaisotne. Pamatskolu beidzot, audzinātāja man uzdāvināja Pāvila Rozīša Kopoto rakstu dzejas sējumu… Tālāk skolojos Cēsu skolotāju institūtā, izmācoties par latviešu valodas un literatūras skolotāju. Laidze, Murjāņi, Alsunga, citas vietas, līdz beidzot – Talsi. Dzejoļi, tēlojumi, recenzijas, apraksti, apceres – gan liriskas, gan skarbākas, tverot krāsaini mainīgo reālo dzīvi, bet galvenokārt kā vēlme dalīties ar citiem savās jūtās un noskaņās.”
Žurnālistes
Ilzes Kārkluvalkas raksts “Uzticīgais” (“Talsu Vēstis”, Nr.144, (2003, 13.
dec.), 5.lpp.) ļauj izsekot līdzi L. Āres dzejnieka ceļam sākot ar darbošanos
Cēsu literārajā kopā. Tajā stāstīts par darbošanos Talsu literātu apvienībā un
arī par savām skolotāja darba gaitām un personībām, kuras viņā uzturējuši
dzejisku dzirksti.
Dzejas dienas Talsos. 1975. gadā ar Aleksandru Pelēci
Daudz dzejoļu
Leons Āre veltījis Talsiem. Par savu sirds pilsētu Leons Āre saka („Talsu
Vēstis”, Nr.128 (1999, 30. okt.), 5.lpp.):
„Talsos man ir daudzas mīļas, pievilcīgas, emocionāli tuvas vietas, kas acīs un dvēselē dzīvo jau kopš jaunības laikiem līdz šim brīdim. Piemēram, baznīcas kalns, kur dažos namos esmu dzīvojis, netālu strādājis, priecājoties par pilsētas silueta košajiem atspulgiem ezerā, stāvējis blakus Žanim Sūniņam, kad viņš no šī kalna vairākos rakursos gleznojis un sarunās mācījis būt gleznieciski redzīgam arī man. Nākamais objekts ir novada muzeja parks, īpaši pēc atjaunošanas, sakopšanas, ar ainaviski košiem skatu punktiem, ziediem, kokiem. Man patīk cēlie, sidrabainie, kuplie vītoli, arī citas vietas, kur tie ir… Tālāk Sauleskalns, ko esmu apdzejojis un koros piedziedājis, savā laikā piedaloties tā būves talkās. Jauki, ka sākts atjaunot Pilsētas dārzu ar cildeno „Koklētāju” centrā”.
Leons Āre miris 2009. gada 25. maijā, apglabāts Liepu kapsētā Talsos. Pēc L. Āres aiziešanas mūžībā – 2010. gadā, dzejnieka dzīvesbiedre Vizma Zeķīte sakārtojusi vīra atstāto darbu izlasi un izdevusi dzejas krājumu „Vecā dārza gaismēnas” (Talsi: A. Pelēča lasītava, 2010).
Mater. sagat. Maija Laukmane
Red. un papild. Lita Zandberga
Talsu Galvenā bibliotēka
2017
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
