Arnis Akmeņlauks
(Vandzene)

       (1937. gada 6. jūnijs -2024. gada 5. augusts)

 kinorežisors, scenārists

Dzimis Rīgā, taču bērnību pavadījis Vandzenē, kur Akmeņlauku dzimta dzīvojusi vairākās paaudzēs, kalpodama muižā.

Laikā no 1945. gada līdz  1952. gadam mācījies Vandzenes septiņgadīgajā skolā, pēc tam mācības turpinājis Talsu vidusskolā un Talsu sporta skolas Vieglatlētikas nodaļā., Vidusskolā no 9.klases uzreiz ticis pārcelts 11. klasē, jo rudenī nolicis 10. klases eksāmenus visos priekšmetos. Tālākajos gados mācījies Kaspijas Augstākās Jūras karaskolas Mīnētāju – torpēdistu fakultāte . Laikā no 1965. līdz 1969. gadam studējis Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta Kinorežisoru fakultātē. Dienējis kara flotē  kā kuģa komandieris. Pēc armijas bijis inženieris konstruktors Rīgas kinostudijā. Tālākajos gados  A. Akmeņlauks bijis Rīgas kinostudijas administrators, filmu direktora vietas izpildītājs, režisors, operators, raidījuma „Gaismēnas” un citu filmu vadītājs un veidotājs.

Par kinožurnāliem “Gaismēnas” 1989. gadā saņēmis Latvijas Valsts prēmiju . Lielā Kristapa balvas laureāts 1987. gadā kategorijā “Labāka dokumentālā Filma” .

Filmogrāfija

·         Kinožurnāli

·         "Deglis"

·         "Karavīrs"

·         "Pionieris" (no 1989. gada nosaukums "Pastarītis")

·         "Padomju Latvija", Nr. 3 (1974)

·         "Gaismēnas" (1976—1995)

·         Dokumentālās filmas

·         "Zemes saimnieki" (1970)

·         "Valatas mantinieki" (1971)

·         "Daba. Cilvēks. Likums" (1972)

·         "Krievijas poligons" (1995)

Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs kopš 1982. gada.

Laikā no 1994. gada līdz 1997. gadam –  Rīgas domnieks, deputāts[1].