Kopš 1893. gada strādājis pašvaldības dienestā. Strādājis par darbveža palīgu un darbvedi Saldus, Cieceres un Brocēnu pagastos[3]. Piedalījies 1905. gada revolūcijas notikumos. Par piedalīšanos 1905. gada notikumos izsūtīts uz Vitebskas apgabalu, kur strādājis guberņas valdē, bet 1906. gada martā pārcelts uz Latgali. 1910. gadā iecelts par Vitebskas, vēlāk Orlas kancelejas direktora jaunāko palīgu.
1919. gadā Gotfrīds Ansabergs atgriezies Latvijā. Strādājis par literārās nodaļas vadītāja palīgu valsts informācijas birojā. Piedalījies brīvības cīņās. 1920. gadā ticis pārcelts uz Aizsardzības ministriju, bet 1930. gados bijis Tautas labklājības ministrijas vecākais darbvedis.
Laikā no 1923. gada līdz 1929. gadam strādājis laikrakstā „Latvis”. Pirmā publikācija – A. Puškina dzejoļa „Sapnis” tulkojums žurnālā „Austrums” 1893. gadā. Rakstījis romantiski noskaņotus darbus, mīlestības un arī filozofiskus dzejoļus. Pirmais publicētais dzejolis – „Eji turp, kur dzīve smaida…” žurnālā „Austrums” 1899. gadā. Dzejoļi tika publicēti laikrakstā „Dienas Lapa”, žurnālā „Austrums”, almanahā „Jaunā Raža” un citur. Literārie
pseidonīmi – Hugo Sudrabiņš, Zahībs, Fr. Ans. Vairākiem Gotfrīda Ansaberga darbiem komponēta arī mūzika[4].