Par Māri Arbidānu lasāms Maijas Laukmanes rakstā „Dzīvot pašam savu laiku” („Talsu Vēstis”, 2004. gada 7. februāris).

Jāņa Zviedrāna grāmatā “Gara dārzos” („Aleksandra Pelēča lasītava”, 2009) vienā no publicētajām esejām „…un pārāk īss ir dzīves ziedu laiks…”: 

„Viņas Ekselencei Cilvēka Dzīvei labpatikās, lai Rīgā dzimis, audzis, trīspadsmitgadīgs zēns Māris kopā ar viņu pavadošām personām Vecmāmiņu Almu, māsu Liānu un citām, ar burinieku „Merkūrijs” gaišā mēnesnīcā klusumklusi pa Daugavu pieslīdētu pieturai, izkāptu, pateiktu ardievas, saņemtu toreiz nesaprotamu atbildi „Māri, stūrē droši, bet gaidi mani pie bākas Kolkasragā, gaišumgaišā mēnesnīcā, es precīzi ieradīšos, lai vestu tevi uz Skaidrās Zvaigznes salu, tas ir citas valstības noslēpums.”(…) Drīz braucēji izbrīnā ieraudzīja Rīgas baznīcu torņus zeltītā saules mirdzuma glāstos. Daugavas viļņos rotaļājās mazi spoguļzaķīši. Vērot un apcerēt nepareizās norises? Nē. Šodien ļoti atbildīgi darbi: izlaušanās no papīru valdniekpersonāla labirintiem par Māra un Liānas pieņemšanu darbā Latvijas PRS Valsts Filharmonijas filiālē Doma koncertzālē – par biļešu kontrolieriem, dežurantiem krustejā, veco, cienījamo darba biedreņu H. Rozītes un Bitītes vadībā, apgūstot labas, augstvērtīgas uzvedības principus. Darbs bija maiņās: vienu koncertu aprūpēja brālis, otru – māsa, solīdu dāmu vadībā, tikai divas vasaras, 1970. – 1971. gadā. Aptuveni divu gadu laikā Māris kļuva bagāts, viņa izaugsmes kontā 100 koncertu. Ērģeļmūzikas brīnums. Dāvana visam cilvēkmūžam. Skolā viņš kļuva dalībnieks Līvijas Volkovas vadītajā literatūras pulciņā. Dzīvas atmiņas par Raiņa Literatūras muzeja apmeklējumiem, izdevība saudzīgi paņemt rokās un paturēt kādu mirkli Rūdolfa Blaumaņa un Jāņa Grestes rokrakstus, sēdēt Blaumaņa krēslā un domāt. Bija izdevība parādīt savas aktiera spējas dažādos iestudējumos, protams, ar skolā pieejamu korekciju” [1]. 

Laikā no 1973. gadam līdz 1975. gadam Māris Arbidāns strādā Dailes teātrī: sākumā skatuves strādnieks, vēlāk skatuves meistars, dekorāciju montētājs. Seko dienests Padomju armijā, pēc tam – pārcelšanās uz dzīvi Talsu pusē. 1994. gadā Māris Arbidāns ir Valsts selekcija stacijas Zinātniskās bibliotēkas vadītājs. Tā atradās turpat Stendes muižas augšstāvā blakus Dižstendes bibliotēkai.

Par šo laiku Jānis Zviedrāns jau pieminētajā esejā raksta:

„No redzesloka it kā pazudušais Māris Talsos un rajonā veica daļu no tā turpinājuma, kas norisinājās Dailes teātrī. Viņa intensīvās darbības izpausmes joprojām saglabājušās gan Valdemārpils kultūras nama, gan Dundagas vidusskolas, Talsu vidusskolas, Lībagu sākumskolas noformējumos, arī dažas viņa gatavotās mēbeles turpina savas funkcijas. Tapa vairākas diskotēkas programmas. Valdemārpilī diskotēkas programmu par Krišjāni Valdemāru konsultants Romans Pussars apsolīja saglabāt uz mūžīgiem laikiem Raiņa literatūras un mākslas muzejā. Dailes teātra skatuves meistari uz laiku aizdeva īpatnējo tehniku, tapa nekur un nekad Talsos un rajonā neredzēti ēnu tēli – tehnikas brīnumi. Oriģināli aprīkotā vecā, varenā Dižstendes namā dzīvo Dižstendes bibliotēka, tās vadītājs bija Māris. Viņa īpatnībā veidojās grāmatu krājums – īpaša atlase, nevis viss standarts. Pat grāmatu ceļš pie lasītāja bija īpašs – lasītāji saņēma grāmatas nelietotos plastmasas maisiņos. (…) Māra Rauguļa vadītajos kursos apgūtas gandrīz visas datora “dresēšanas” gudrības. Sākumā parādījās „Dižstendes Vietvēstis” – Lībagu pagasta informatīvais laikraksts. Atbalsts bija! Nākošais paaudzē kļuva „Skrīnis” – tāds krietni paplašināts laikraksts. Trešā paaudze kļuva organizācija „Aleksandra Pelēča lasītava”, tās dzimšanas diennakts ir 2000. gada 15. – 21. februāris, piedzimšanas vieta un sākumā pastāvīgā dzīves vieta ir Dižstendē. Tikko radās izdevība, mazulis savēcināja spārnus, ielidoja Talsos, ieņēma oficiālā veidā kādas vecas mājas divas istabas un palika neizkustināms.” [2]

1994. gada Ziemassvētkos Māris Arbidāns kopā ar kolēģi, novadpētnieku Zigurdu Kalmani uzsāk „Dižstendes Vietvēstis” un kultūrvēsturiskā izdevuma „Skrīnis” izdošanu. Māra Arbidāna darba rezultātā sabiedriskās organizācijas „Aleksandra Pelēča lasītava” izdevumā iznākušas daudzas grāmatas – novada literātu dzeju kopkrājums „Mani kaķi ir zaļi” (2001), Talsu 2. vidusskolas jauno autoru dzeju grāmatas „Pieclapītē ielido sapnis” (2001), “Varavīksnes astotā krāsa” (2003) un citas grāmatas, kurām Māris veidojis maketu un krāšņu, gaumīgu vizuālo ietērpu. M. Arbidāna rūpēti un izdoti dažādi informatīvi materiāli, Valsts Stendes Selekcija stacijas vēstures bukletu laidieni un materiāli par tradicionālajām jūlija sākumā notiekošajām Stendes Lauku dienām.

Apglabāts Lībagu pagasta Bungu kapos.

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2025

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta