foto no potāla literature.lv
Juris Bārs
Dzimis Dobeles apriņķa Līvbērzes «Lāčos» kalēja ģimenē. Īstajā vārdā Georgs Heinrihs Bārs. Mācījās Dobeles Ķesteros jeb Dobeles latviešu draudzes ķesterātā. Agri zaudējis vecākus, viņš tomēr ar radinieku atbalstu 23 gadu vecumā iestājas Jelgavas ģimnāzijā. Ģimnāziju J. Bārs pabeidza 1833. gadā. un tad devās uz Tērbatas universitāti, lai studētu medicīnu. 1842. gadā, ieguvis pirmās klases ārsta diplomu, dažus gadus viņš nostrādāja Lietuvas pierobežā Žagarē, tur arī apprecējās. 1844. gadā, uzvarējis 26 pretendentu konkurencē, ieguva ārsta vietu Dundagā.
Visu mūžu strādā par ārstu. Dundagā tas ir laiks no 1844. līdz 1855. gadam. Aktīvi darbojies latviešu literārajā biedrībā, līdz mainījās tās politiskā ievirze. Bijis dedzīgs tautas pārvācošanas pretinieks (runa biedrības sēdē 1847. gadā). Strādājis par ārstu Kuldīgā no 1855. gada. 1862. gadā viņu iecēla par Kuldīgas apriņķa ārstu. Šo amatu viņš pilda līdz 1878. gadam, kad atteicās no ārsta prakses redzes pasliktināšanās dēļ.
Bārs pirmais aicināja reorganizēt latviešu valodu, viņa projekts — piedāvājums "Par latviešu valodas skaņām un to rakstības vienkāršošanu” bija publicēts biedrības krājumā "Magazin” (1847, 9). Tāpat Bārs pirmais pētījis fonētiku un pirmais pareizi noteicis skaņu sistēmu, izvirzījis šaurā un platā e lietošanas noteikumus. Bāra valodnieciskie darbi palīdzējuši A. Bīlenšteinam latviešu gramatikas grāmatas sagatavošanā . Viņš ieteicis aizstāt gotiskos burtus ar latīņu burtiem un garos patskaņus apzīmēt ar divu veidu garumzīmēm atkarībā no intonācijas. Bārs nodarbojies arī ar atdzejošanu (I. Krilovs), publicējis dzejoļus. Laikrakstā "Latviešu Avīzes” publicējis vairākus dzejoļus un citus tulkojumus. Viņa dzejas tehnika izkopta un valoda labāka nekā citiem tā laika dzejniekiem. Juri Bāru kā autoritāti min Juris Alunāns sava krājuma "Dziesmiņas” priekšvārdā.[1].
1926. gadā izdotajā Alberta Prandes grāmatā “Latvju rakstniecība portrejās” iekļauta neliela informācija par Juri Bāru:
“Juris Bārs ir pirmais latvju tautības valodnieks mūsu valodniecības laukā un bez tam tautiskā laikmeta celmlaužu priekštecis mūsu kultūras vēsturē. Bārs ievērojams arī kā spilgta un gaiša personība vienā no tumšākajiem laikmetiem latvju dzīvē: klaušu laikos. Juris Bārs ir kalēja dēls. Dzimis Kurzemē. Līvbērzē, 1808. gada 11. februārī. (..) Darbojies kā ārsts Tērbatā, Žagarē, Dundagā, Kuldīgā, kur viņš miris 1879. gada 10. decembrī. Valodniecības laukā Bārs pazīstams ar mūsu valodas intonāciju un izrunas savādību tuvāku noskaidrošanu.”[2]1978. gadā mākslinieks Jānis Strupulis izveidoja bronzas piemiņas medaļu J. Bāram. Vecais Dundagas doktorāts, kurā dzīvoja J. Bārs, šodien vairs nav saglabājies. Palicis vien vietvārds Dakterleja .[3]
Jura Bāra vārds iekļauts LU Akadēmiskajā apgādā iznākušajā A. Bankava un I. Jansones grāmatā "Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas”.
Apglabāts Kuldīgas Vācu kapos. Kuldīgas vecie kapi tagad ir pārveidoti parkā, taču laika gaitā izdzisušo un nolīdzināto J. Bāra kapa vietu izdevās lokalizēt un iezīmēt ar piemiņas akmeni[4].
foto no portāla latvijaspieminekli.lv
[1]Juris Bārs — Literatūra [skatīts 11.03.2026]
[2] A. Prande “Latvju rakstniecība portrejās” Rīga : 1926
[3]JURIS BĀRS | Atbild Nacionālā enciklopēdija [skatīts 11.06.2026]
[4] Turpat.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2026
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
