

Dzimis Talsos. Adžejs Beļēvičs raksta dzeju, dziesmas un savu
dziesmu tekstus, spēlē ģitāru. Viņš aktīvi seko līdzi kultūrā un literatūrā
notiekošajam Talsos un Latvijā, pastiprināti interesējas par teātri.
24 gadu vecumā, strādādams par atslēdznieku, ticis pie
pirmās ģitāras, ko uzdāvinājis kāds paziņa. Tā nu sācis pieradināt pirkstus pie
ģitāras stīgām. Par savu kaismi pret muzicēšanu Andžejs Beļēvičs stāsta:
“Paša
sacerētas dziesmas nāca tūlīt līdz ar ģitāru. Vienkāršāk bija domāt spēlējamo
pašam, nekā mācīties citu izdomāto. Kaut arī no pirmās piecgades dziesmām esmu
ļāvis sev aizmirst visu sarakstīto, pirmās saglabājušās dziesmas ir no
1999-2000. gadiem, tātad ar ģitāru esmu kopā jau 20 gadus. Šajā laikā ir bijuši
garāki un īsāki klusuma periodi, tomēr skaļāka vai klusāka dziesmošana ir
bijusi līdzās vienmēr.”
Gandrīz 20 gadus, no 1994. līdz 2013. gadam, ir
bijis Talsu jauktā kora “Uz augšu” vokālajā sastāvā.
Andžejs Beļēvičs ir neparasts dziesmu tekstu un
kompozīciju autors – viņš ir sarakstījis vairākas dziesmas, tomēr mēdz tās
izmainīt atkal un atkal. Kāpēc tā?
“Arī ar jau it kā “gatavajām” dziesmām man ir
savdabīgas attiecības – ar laiku, pat ar katru izpildīšanas reizi, dziesmas var
mainīties un pārveidoties, mainās temps un ritmi, pat teksti, melodijas un
harmonijas. Ļoti reta dziesma gadu gaitā saglabājas permanenti nemainīga.
Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc necenšos dziesmas ierakstīt vai kā
savādāk iemūžināt. Viss ir plūstošs un mainīgs. [..]
Manī nav
pietātes pret teksta autorību, muzikālā ideja ir pāri visam. Tāpēc dziesmās
cenšos neizmantot citu autoru dzeju, labāk rakstu pats. Vai arī autoram ir
jābūt ļoti spēcīgai un neapstrīdamai autoritātei, lai teksts pielāgotos
dziesmai nemainīgs. Dziesma nav dzejolis vai tā turpinājums – dziesma pati par
sevi ir jau pavisam cits organisms, cita radība. Neatkarīga no dzejnieka
radītā. Dzeju bez bažām un sirdsapziņas pārmetumiem mainu tā, kā dziesma
prasa.”
Andžejs Beļēvičs ir arī aktieris. Kopš 1995. gada
darbojas Krišjāņa Valdemāra Talsu teātrī[5].
Spēlējis Imanta Grosberga, Ingas Krišānes, Ziedītes Začestes, Jolantas
Skujenieces[6] režisētajās izrādēs. 2012.
gada Talsu, Rojas un Dundagas novadu
amatierteātru skatē Andžejs Beļēvičs
saņēmis nomināciju „Labākais otrā plāna aktieris” par Gordona Preskota lomu
izrādē „Ģimenes svinības” (Dž. Gluatomasa lugā).
Ar radošumu apveltītais literāts piedalās Talsu un
Kurzemes dzejas dienās. Daļa no Andžeja Beļēviča sarakstītās dzejas publicēta
laikraksta „Talsu Vēstis” literārajā lapaspusē „Avots” un novada literātu
kopkrājumā „Laiks kā pulkstenis tikšķ” (Talsi, 2007). Andžeja Beļēviča dzeja
publicēta arī Kurzemes dzejnieku kopgrāmatā – izlasē „Vārti uz Kurzemi” (2014).
No 2011. gada ar nelielu pārtraukumu strādā Talsu
Galvenajā bibliotēkā. Materiāls par Andžeju Beļēviču iekļauts 2014. gadā
izdotajā Talsu Tautas teātra vēstures grāmatā „Sirds uz rampas” (A. Pelēča
lasītava). Talsinieka uzstāšanās festivālos aplūkojama video kanālā
youtube.com. Bijis Talsu televīzijas 2018. gada 12. septembra
raidījuma “Virtuves sarunas” viesis. Teātra vēstures grāmatā[8] par
Andžeju lasāms:
“Ja Andžejs
kaut kam ķeras klāt, tad tas ir ar pilnu atbildību par rezultātu.”
***
bērniņš uzzīmēja saulīti
un pārplēsa to uz pusēm
pusīti dienai kad lietus līs
pusīti pagalvī
sapnīti sasildīt
[2] kopš 2005. gada Talsu
Valsts ģimnāzija
[3] Andžejs Beļevičs: mazliet
ubags, mazliet kungs, pats sev sargs un malduguns [interneta resurss]. 2016, 7.aug. Dziesminieku festivāls Vārti.
Pieejams: http://www.festivalsvarti.lv/varti/8
[4] Turpat
[5] līdz 2014. gadam Krišjāņa
Valdemāra Talsu Tautas teātris
[6] kopš 2011. gada režisore
Jolanta Skujeniece ir Kr. Valdemāra Talsu teātra vadītāja
[7] Literātu apvienība pastāv
kopš 1953. gada.
[8] “Sirds uz rampas” Talsi:
APL, 2014.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģēja Lita Zandberga
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta