Dzimusi Lūžņās. Zelmas tēvs bija pirmais lībiešu gleznotājs Jānis Belte.

Bērnību pavadījusi Lūžņās un Miķeltornī. Miķeļtornī arī gājusi skolā[1].

Agrā jaunībā aizbēgusi uz Rīgu, tur strādājusi dažādus darbus. Vienu gadu apmeklējusi Rīgā mākslas vakara kursus.

1941. gada Ziemassvētkos Zelma Belte apprecējusies ar Arvīdu Belti no Miķeļtorņa. Sākumā dzīvojuši pie vīra radiem, pēc tam Lūžņās. 1944. gada rudenī bēgļu laivās devušies uz Zviedriju. Dzīve Zviedrijā kļuvusi nedroša ap 1946.gadu, jo sevišķi leģiona vīriem. Krievi pieprasījuši izdot savus pavalstniekus. Zelma un citi latvieši pārcēlušies uz Kanādu. Vēlāk pārcēlusies uz Toronto . Tur Zelmai bijuši trīs delikatešu veikali. Ap 1964 gadu pārdevusi veikalus un devusies uz Kaliforniju, Losandželosu. Tur strādājusi bagātnieku mājas par slimnieku kopēju . Daudz gleznojusi.

Kanādā mācījusies pie gleznotāja Jāņa Kugas, Oto Grebždes un Pētera Kārkliņa. ASV studējusi neklātienes ceļā. Gleznojusi puķes, jūras u.c. ainavas. Rīkojusi patstāvīgas izstādes. 1964. gadā Toronto un kopš 1967. gada bijušas izstādes dažādās pilsētās Kalifornijā[2].

Svešumā turējusi godā savu lībiešu izcelsmi un lepojusies ar to. Lībiešu savienības 50. gadadienā 1973. gadā Zelma Belte Amerikā izdevusi pašas zīmētu atklātni un aploksni ar uzrakstu: “Līvõd Īt 1923 – 1973”[3].

1972. gada 22. maijā Zelma Belte ASV apprecējusies ar Edgaru Gernatovski. Pēc sievas nāves Edgars Gernatovskis daļu Zelmas Beltes gleznu atsūtīja uz Latviju, tās nonāca Lībiešu centrā „Kūolka”, kur tās aplūkojamas joprojām[4].

Zelma Belte mirusi 1994. gada 25. martā. Urna ar pelniem atgriezusies Latvijā. Apbedīta Lūžņas kapos 1995. gada 4. jūnijā.

Par Zelmu Belti kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2024

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta