Teodors Bergtāls
Dzimis Lubezeres pagastā amatnieka ģimenē. Beidzis Rīgas Garīgo skolu un 1913. gadā Varšavas universitātes juridisko fakultāti. 1914. gadā uzņemts par tiesamatu kandidātu Rīgas apgabaltiesā. 1915. – 1921. gadā strādājis Krievijas Valsts kontrolē. Latvijā atgriezies 1921. gadā un iecelts Rīgas apgabaltiesā par prokurora biedru. No 1922. gada Rīgas apgabaltiesas loceklis, no 1924. gada – Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs un tiesnesis. 1938. gadā iecelts par Senāta virsprokurora biedru. Augstākās tiesas senators, No 1938. gada maija līdz Senāta likvidēšanai 1940. gada novembrī senators Latvijas Senāta Administratīvā departamentā.
1941. gada 14. jūnijā arestēts un deportēts. Ar PSRS IeTK Sevišķās apspriedes lēmumu piespriests nāves sods. Nošauts 1942. gada 9. jūnijā Permas apgabala Soļikamskā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 4. šķiru 1932. gadā un 3. šķiru 1933. gadā[1].
“Tiesnesim nekad nevajadzētu aizmirst, ka no tiesu aktu vienmuļajiem un varbūt apnikušajiem vākiem raugās ārā dzīvi cilvēki, kuri sāpīgi sajūt, kādā veidā viņu dažkārt dienišķās un nepieciešamās vajadzības apmierina tiesa. Teodors Bergtāls. Miertiesas institūts. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, 1939, Nr.1, 36., 38.lpp. “[2]
LR Augstākās tiesas mājaslapā 2008. gada 26. decembrī lasāms ieraksts: „Augstākās tiesas muzejā atklāts jauns – Latvijas Senāta senatora Teodora Bergtāla piemiņai veltīts – stends. To, klātesot senatora meitai Olgai Helēnai Kaziorovai un mazmazbērniem Ilonai Niedrai un Viktoram Kaziorovam, atklāja Senāta 90. gadadienā 19. decembrī. Teodors Bergtāls bija viens no trīsdesmit Latvijas Republikas pirmās neatkarības laika Latvijas Senāta senatoriem. Beidzis Rīgas Garīgo semināru un Varšavas universitātes juridisko fakultāti. Strādājis Krievijas Valsts kontrolē. Latvijā atgriezies 1921. gadā un iecelts Rīgas apgabaltiesā par prokurora biedru. 1922. – 1924. gadā Rīgas apgabaltiesas loceklis, 1924. – 1938. gadā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs. 1938. gada februārī iecelts par Latvijas Senāta virsprokurora biedru, maijā – par senatoru Administratīvajā departamentā, kur strādājis līdz Senāta likvidēšanai 1940. gada 26. novembrī. Tālākais Teodora Bergtāla liktenis, tāpat kā vēl sešiem senatoriem – 1941. gada jūnijā arestēts un deportēts. Ar PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta Sevišķās apspriedes lēmumu piespriests nāves sods nošaujot. Nošauts 1942. gada 9. jūnijā Permas apgabala Soļikamskā. Piemiņas stendā liecības par senatora Bergtāla moku ceļu: Sevišķās apspriedes lēmums par nāves sodu, izraksts no pratināšanas protokola, kriminālsodāmā Bergtāla personas lietas fotogrāfijas, kurās gandrīz neiespējami atpazīt kādreiz stalto un izskatīgo vīru. Arī Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas izziņa, kurā kļūdaini minēts senatora Bergtāla miršanas datums un iemesls. Kad no izsūtījuma atgriezās Bergtāla sieva Marija un meita Olga Helēna, viņām izdotajā izziņā norādīts, ka viņš miris 1945. gada 9. februārī sirds vājuma rezultātā. Par nepatieso ierakstu Latvijas PSR Valsts drošības komiteja ziņojusi PSRS Iekšlietu ministrijai. Vienā no stendā izvietotajām fotogrāfijām senators Bergtāls redzams kopā ar savas pirmās skolas – Valdemārpils pamatskolas – kolektīvu. Viņš vairākkārt atsaucies Draudzīgajam aicinājumam un savai skolai dāvinājis ne tikai grāmatas, bet arī ķīmijas kabinetu. Meita Olga Helēna stenda atklāšanā stāstīja, ka Valdemārpils draudze tēvam bija aizdevusi naudu studijām un viņš pēc tam draudzei atmaksājis aizdevumu ar uzviju. Kā vadmotīvs tiesneša darbam noderīgi senatora Teodora Bergtāla 1939. gadā rakstītie vārdi, kas likti arī piemiņas stendā: „Tiesnesim nekad nevajadzētu aizmirst, ka no tiesu aktu vienmuļajiem un varbūt apnikušajiem vākiem raugās ārā dzīvi cilvēki, kuri sāpīgi sajūt, kādā veidā viņu dažkārt dienišķās un nepieciešamās vajadzības apmierina tiesa”.[3]
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2026
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
