Valentīna Bernāne
Dzimusi Krāslavas rajona Andzeļu ciemā zemnieku ģimenē.
1947. gadā beigusi Ezernieku vidusskolu, bet 1950. gadā – Maltas
sovhoztehnikumu.
1950. gadā Valentīna Bernāne bijusi zootehniķe Rēzeknes
rajona lauksaimniecības nodaļā. No 1951. gada līdz 1952. gada maijam bijusi
agrozookursu vadītāja Dundagas rajona lauksaimniecības nodaļā. No 1952. gada
maija līdz 1953. gada novembrim bijusi patronēto bērnu inspektore Dundagas
rajona izglītības nodaļā. Laikā no 1963. gada 9. martam līdz 1993. gada 15.
janvārim Valentīna Bernāne bijusi Dundagas Kultūras nama direktore.[1]
Mūža lielāko daļu Valentīna Bernāne dzīvojusi Dundagā. 11
gadi pagājuši, iepazīstoties ar Dundagas cilvēkiem, 30 gadus atdevusi kultūras
darbam. Saliedējusi ap sevi darbīgu kolektīvu: noformētājus, mākslinieciskās
daļas vadītājus, pulciņu vadītājus, kultūras nama padomes locekļus. Prasmīgi
organizējot darbu, panākusi, ka telpas, ko 1963. gadā saņēmusi nožēlojamā stāvoklī
un izskatā, kļuvušas mājīgas un labi iekārtotas. Kopā ar nelielo kolektīvu dažu
gadu laikā pārvērtusi nama telpas un izvērsusi tajās tik aktīvu darbību, kādu 14
iepriekšējos gados nebija mācējuši mainīgie 17 direktori. Valentīna Bernāne daudz
mācījusies patstāvīgi, vērojot kultūras namus citur Latvijā, kā arī ārpus tās -
Kazaņā, Moldāvijā, Gruzijā.[2]
Par aktīvu darbu Dundagas kultūras nams jau 1970. gadā
izpelnījies teicama kolektīva goda nosaukumu. 1985. gadā kultūras namā darbojušies
vairāk nekā 300 pašdarbnieku 10 dažādos kolektīvos. Aktīvi strādājis jauktais
koris, drāmas ansamblis, lietišķās mākslas pulciņš, vairāki deju kolektīvi,
daiļlasītāji, sieviešu, vokālais ansamblis, deju orķestris. Direktores darba
stilā bijis prasīgums un reizē lielas rūpes par katru pašdarbības kolektīvu.
Viņa sevišķi rūpējusies par kori un kora mēģinājumiem, bijusi ar to kopā visos
koncertos, skatēs un dziesmu svētkos.[3]
1980. gada laikrakstā “Cīņa” Valentīnas Bernānes darbs raksturots šādi:[4]
"Valentīna Bernāne
nevada pulciņus. Viņa visur ir klāt (kā labais gars? kā cerbers? — kā nu kuram
tobrīd liekas), viņa satur kopā tos, kas reizēm nevar bez noteiktas ievirzes un
stingras rokas atbalsta. Gudra namamāte ir mājas gars. Aizvest kultūras dzīvi
uz laukiem nav iespējams, tai jāveidojas katrā saimniecībā pašā. Ne jau velti
partijas un valdības lēmumos šai problēmai ierādīta nozīmīga vieta, un viss
mūsu darbs veltīts tam, lai mēs šos lēmumus godam pildītu."
Savukārt Talsu rajona kultūras nodaļas vadītāja republikas Nopelniem bagātā kultūras darbiniece Skaidra Zvejniece 1980. gada laikrakstā “Cīņa” par Valentīnu Bernāni teikusi šādi:[5]
"Bernāne
nenogaida, padomus taujādama, viņa nebaidās un dara."
Valentīna Bernāne apbalvota ar PSRS kultūras ministrijas
Goda rakstu, ar Vissavienības nozīmi “Teicamnieks kultūras darbā”, ar Latvijas
PSR Kultūras ministrijas Goda rakstu, kā arī ar Em. Melngaiļa tautas mākslas
nama Goda rakstu.
Valentīna Bernāne Mirusi Talsu slimnīcā, apglabāta
Anstrupes jaunajos kapos.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2020
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko Dižļaužu vārdnīcu un Talsu Galveno bibliotēku obligāta