Kārlis Bernšteins

(Kolka/Talsi)

(1881. gada 18. oktobris – 1951. gada 21. aprīlis)

Dzimis Košraga Tillmaču mājās Jāņa un Līzes Bernšteinu ģimenē. Baibas Šuvcānes grāmatā "Senais lībiešu ciems Kolka" (2010) dzimšanas datums norādīts 16. oktobris (skatīt 368. lpp.). Latvijas iedzīvotāju pasu kolekcijā (1918-1940) dzimšanas datums norādīts 19. novembris. [3]

Nav ziņu, kur Kārlis apguvis pamatizglītību, iespējams, ka Mazirbes pamatskolā, kas darbojās jau no 1880. gada.

1898. gadā beidzis Talsu pilsētas skolu, tajā arī izturējis skolotāja pārbaudījumus. Ventspils pilsētas skolās papildinājis zināšanas pašmācības ceļā. Pirmā darbavieta bijusi Dundagas Kubeles skola, kurā Kārlis Bernšteins kā palīgskolotājs strādājis no 1898. līdz 1900. gadam.[1] Dažos citos publicitātes materiālos gads fiksēts cits: 1901. gads.

Kubeles skolā Kārlim Bernšteinam bija iespēja sastapt vienu no tā laika nozīmīgākajiem kultūras darbiniekiem – Ernestu Dinsberģi (1816-1902), kas vēl joprojām dzīvoja Kubeles skolas nama bēniņstāva dzīvoklī. Ernests Dinsberģis Kārlm Bernšteinam mācījis klavieru un vijoles spēli.

Par K. Bernšteina dzīves posmu no 1900. līdz 1903. gadam nav uzticamu ziņu. Nākošas drošās ziņas ir par 1903. gada 5. aprīli, kurā Rīgas rajona inspektors raksta, „...ka Bīriņu pagasta skolas skolotājam K. Bernšteinam izsniegta izziņa, ka viņš veicis skolotāja obligātās nodarbības pie teicamas uzvedības.” Tātad viņš šai laika posmā bija nokļuvis Rīgas tuvumā, kādu laiku strādājis Bīriņu skolā.

No 1903. gada 23. aprīļa Kārlis Bernšteins sāka strādāt Kolkas pamatskolā. 1908. gadā K. Bernšteins apprecējās ar lībiešu zvejnieka Nika Feimaņa meitu Viktoriju. Ģimenē piedzima Milda, Arvīds, bet 1912. gadā, nākot pasaulē dēliņam Fēliksam, Viktorija dzemdībās nomira. Bērnus audzināja Viktorijas mamma Trīne Feimane.

Sākās I pasaules karš. Kārli Bernšteinu 1914. gadā iesauca armijā, bet vecāmāte ar trim mazajiem bērniem motorlaivā devās uz Ainažiem, tālāk uz Narvu Igaunijā. Narvā Fēlikss nomira. 1917. gadā Trīne ar abiem mazbērniem atgriezās Kolkā un dzīvoja skolas ēkā.

1921. gadā Kārlis Bernšteins atgriezās no Krievijas un tika pieņemts Kolkā par otro skolotāju. 1923. gadā Kārlis Bernšteins kļuva par Kolkas pamatskolas pārzini. Šo amatu viņš ieņēma līdz 1937. gadam. Skolā viņš mācīja matemātiku, vēsturi, dabas mācību un lauksaimniecību, dzimtenes mācību, rokdarbus un vingrošanu zēniem, glītrakstīšanu un dziedāšanu.

1936. gada 14. novembrī Dundagas pagasta Kolkas pamatskolas pārzinis Kārlis Bernšteins apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (Nr. 4100).

Plašs bija arī Kārļa Bernšteina sabiedrisko pienākumu loks: viņš bija Latvijas Jaunatnes savienības Kolkas organizācijas valdes loceklis, bija kora vadītājs un režisors. Sarīkoja Latvijas Jaunatnes savienības Kolkas organizācijas teātra izrādes, garīgus koncertus Kolkas luterāņu baznīcā, rūpējās par kultūras pasākumiem un bibliotēkas paplašināšanu. Bija Kolkas zvejnieku kooperatīvā ne vien darbvedis grāmatvedis, bet arī kooperatīva darbības idejiskais vadītājs.

Ap 1927. gadu viņš apprecēja sava drauga Andreja Rozenfelda atraitni Paulīni Rozenfeldi, kurai bija trīs meitas – Valija, Natālija un Fanija. Andrejs Rozenfelds bija kritis kara laikā Tīreļa purvos.

1939. gada 14. februārī Kārlim Bernšteinam tika izsniegta atļauja mācīt lībiešu valodu Kolkas pamatskolā. Domājams, ka šo atļauju mācīt lībiešu valodu Kolkas skolā Kārlis Bernšteins nav izmantojis. Aptaujātie kolcenieki, kas tai laikā gājuši skolā, nekad nav pieminējuši, ka Kāarlis Bernšteins mācījis lībiešu valodu. Vienīgais lībiešu valodas skolotājs, ko viņi atcerējās, bija Mārtiņš Lepste (1881-1958). Arī Kārļa Bernšteina audžu meita Fanija Budovska uz šo jautājumu atbildēja ar stingru – „Nē, nekad nav mācījis.”

Līdz pat savai nāvei 1951. gada 21. aprīlī Kārlis Bernšteins turpināja strādāt Kolkas pamatskolā. Par pēdējo Kārļa Bernšteina darbības posmu ir saglabājusies unikāla pašu skolēnu rakstīta liecība - Piemiņas albums savam Skolotājam, ko bērni veidojuši 1951. gadā tūlīt pēc viņa aiziešanas mūžībā.

Par Kārli Bernšteinu izlasāms Baibas Šuvcānes grāmatā „Senais lībiešu ciems Kolka” (R., Jumava, 2010).

Par skolotāju un kultūras kopēju Kārli Bernšteinu  materiāls iekļauts grāmatā “Talsu namu stāsti” [2]. Talsos Kārlis Bernšteins dzīvojis Zvaigžņu ielas 4. namā.

Kārlis Bernšteins mūžībā aizgājis 1951. gada 21. aprīlī Kolkā.

Par Kārli Bernšteinu kopkatalogā

Materiālu sagatavoja Maija Laukmane

Rediģēja Elza Āboliņa

Talsu Galvenā bibliotēka

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta