Imants Bērsons (foto no httppublikacijas.lu.lvzinatniskie-institutilu-atomfizikas-un-spektroskopijas-institutsbersons-imants-3d-collinearly-propagating-solitons
)
Imants Bērsons
kvantu fiziķis, fizikas un matemātikas
zinātņu doktors, LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta vadošais pētnieks
Dzimis Dursupes “Mežgrēzās” (agrāk Zentenes, tagad Balgales
pagasts). Mātes vārds ir Natālija, tēva vārds – Jāzeps. Imants Bērsons ir
literatūrzinātnieka Ilgoņa Bērsona brālis. Dzīvo Salaspilī.
Imanta Bērsona vecāki Jāzeps un Natālija zelta kāzu gadadienā 1978. gadā ''Mežgrēzu'' mājās (foto no Talsu novada muzeja krājuma)
1948. gadā tēvu Jāzepu Bērsonu apcietināja par
lauksaimniecības nodokļa pilnīgu nenomaksāšanu.
1949. gada 25. martā Imantu Bērsonu kopā ar māti no
“Mežgrēzu” mājām izsūtīja uz Sibīriju, Tomskas apgabala Šegarkas rajonu. Imantu
Bērsonu atbrīvoja 1955. gada 9. novembrī, bet māti – 1955. gada 16. novembrī.[1]
Imants Bērsons (otrais no labās) izsūtījumā kopā ar citiem Šegarkas vidusskolas skolēniem ap 1955. gadu (foto no Tukuma muzeja krājuma)
Kā Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnisko zinātņu
nodaļas korespondētājloceklis tika ievēlēts 1992. gada 24. novembrī un no jauna
– 1997. gada 21. novembrī.[2]
Kopš 1993. gada ir Latvijas Universitātes Atomfizikas un
spektroskopijas institūta profesors un vadošais pētnieks.[3]
Veicis pētījumus atomfizikā un kvantu elektrodinamikā.[4]
Imants Bērsons ir biedrs
Latvijas Fizikas biedrībā.[5]
Imants Bērsons sagatavojis arī vairākus rakstus par dažādām tēmām, piemēram, 1989. gadā Laikrakstā “Rīgas Balss” publicēts Imanta Bērsona raksts “Nepamatotu privilēģiju pierādījums”, kuru fiziķis iesācis šādi:[6]
"lekļaujoties plaši izvērstajā diskusijā par latviešu valodu kā valsts valodu, atklāto un slēpto interfrontiešu iestāšanos arī par krievu valodu kā valsts valodu es, tāpat kā visi progresīvie Latvijā dzīvojošie cilvēki, uzskatu par ņirgāšanos un necieņu pret pamatnāciju. Bet šim vispārzināmajam viedoklim, ap ko konsolidējas veselīgie spēki, nebūtu lieku reizi tērējis tinti un papīru, ja vienlaikus negribētu informēt sabiedrību par praksē pārbaudītu krievu valodas lietošanu nevietā. Paradoksāli skan - vai ne? Zinātnes pārkrievošana padarījusi mūs principiālus - tas jau skan bargi, bet precīzi. Būdams fiziķis, nevis liriķis, iespējams, visai sausi raksturošu valodisko situāciju zinātnē, kurā pats strādāju, tomēr ceru, ka emocijas, kas slēpjas aiz faktiem, kurus izklāstīšu, nojautīs gan kolēģi, gan citu nozaru speciālisti, gan, kā mēdz teikt, vienkāršais lasītājs, kuram nav vienaldzīga Latvijas zinātņu attīstība."
Arī 2011. gadā laikrakstā “Austrālijas Latvietis” tika
publicēts Imanta Bērsona raksts “Divu kopienu sabiedrība Latvijā”.[7]
Apbalvots ar 1991. gada Barikāžu laika dalībnieka Piemiņas
zīmi.
[1] LVA. (2007). Aizvestie. 1949.
gada 25. marts. 436.lpp.
[2] LZA (2005). Gada grāmata 2005.
62.lpp.
[3] Nacionālais Apgāds (2002). Bērsons Imants. Pieejams: https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=1113&r=1&lid=1113&q=roka&h=0 [sk. 02.10.2020.].
[4] Turpat.
[5] Latvijas Fizikas biedrība. Latvijas Fizikas biedrības valde. Pieejams: http://www.lfb.lanet.lv/Latvian/LV_Contact_LPS.htm
[6] Bērsons Imants. Nepamatotu
privilēģiju pierādījums // Rīgas
Balss, Nr.147 (1989. gada 27. jūnijs), 4.lpp.
[7] Bērsons Imants. Divu kopienu
sabiedrība Latvijā // Austrālijas Latvietis, Nr.3039 (2011. gada 1.
jūnijs), 3.,6.lpp.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2020
Izmantojot materiālus atsauce uz biogrāfisko Dižļaužu vārdnīcu un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
