Alfons Bertholds

(Kolka)

(1910. gada 2. aprīlis – 1993. gada 18. jūlijs)

lībiešu kultūras darbinieks, jūrnieks, rakstījis dzeju  

Dzimis Vaides "Žonaku" mājās kā vecākais dēls Kārlim un Marijai.[1]

Mācījies Saunaga un Mazirbes pamatskolās. Pēc tam devies mācīties uz Somiju. Tur Alfons Bertholds devies kopā ar Hildu Cerbahu no Sīkraga. Alfons Bertholds Tūsulas tautas universitātē mācījies somu valodu. 1928. gadā turpinājis studijas Virolahti Zvejniecības skolā.[2] Pēc studiju pabeigšanas atgriezies Latvijā un strādājis par zvejnieku.[3]

2010. gadā Ilzes Kārkluvalkas rakstā “Talsu Vēstīs” publicēts Alfona Bertholda viedoklis pēc studijām Somijā:[4]

"„Man jautā – ko esmu ieguvis ar šo mācīšanos Somijā? Praktiski neko. Par galdnieku nekļuvu, un zvejniecībā zvejas apstākļi pie mums ir atšķirīgi. Toties garīgā ziņā ieguvu ļoti daudz. Vispirms, pilnīgi apguvu somu valodu – varu brīvi runāt un rakstīt somiski. Kādu laiku es ar saviem skolas draugiem cītīgi sarakstījos. Tagad bieži klausos radio pārraides no Somijas, sevišķi svētrīta dievkalpojumus. Iepazīstot otru tautu, iemācījos arī labāk saprast savas tautas likteni. Somus pazīstu kā ļoti saliedētus patriotus, kas patiesi mīl savu dzimteni. Mūsu tauta nav tik saliedēta, tāpēc ātrāk padodas svešai ietekmei”".

Baibas Šuvcānes grāmatā “Lībiešu krasts” par Alfonu Bertholdu rakstīts:[5]

"Varbūt Alfons Bertholds nebija īpaši veiksmīgs zvejnieks un citu ikdienas darbu darītājs, taču bija kāda nodarbošanās, kas bija viņa sirdslieta, kurā viņš varēja izpausties un kurā viņam arī veicās – tā bija rakstīšana. Radošās spējas pamanāmas jau viņa jaunības gados rakstītajā dienasgrāmatā. Tās stils bija ļoti poētisks – jauneklis daudz rakstīja par vientulību, mīlestību, netrūka reliģisku pārdomu. [..] rakstīja arī dzejoļus. Kamēr Alfons Bertholds gāja jūrā, viņam nebija laika un spēka radošām izpausmēm. Tā īsti pie rakstīšanas viņš ķērās tikai pensijas gados, kad bija palicis viens. [..] Alfonam bija plaša sarakste ar kultūras darbiniekiem un valodniekiem."

Alfona Bertholda dzeja apkopota lībiešu dzejnieku dzejas izlasē „Es viltīgāks par tevi, menca!”, kas izdota 1998. gadā un 2001. gadā izdotajā Raiņa Remasa (īstajā vārdā Rainis Krautmanis) sakārtotajā dzejas un atdzejas krājumā. Dzeja ietverta arī Baibas Šuvcānes grāmatās “Lībiešu krasta stāsti” un “Sauc par Vaidi mūsu ciemu”, kas izdotas 2012. un 2015. gadā.[6] Viņa dzejoļi publicēti arī Latvijas laikrakstos un žurnālos ”Literatūra un Māksla”, „Talsu Vēstis”, „Banga”, „Līvli”, „Lauku Dzīve” un „Karogs”. Alfona Bertholda dzejoļi iekļauti arī 1994. gadā izdotajā “Talsu kalendārā 1995. gadam”.[7]

Alfons Bertholds uzrakstījis atmiņas par piekrastes skolām, lībiešu zvejas tradīcijām, sadzīves ainiņu ciklu un dzeju gan latviešu, gan lībiešu valodās. Latviešu valodā Alfona Bertholda atmiņu stāstījums ietverts Baibas Šuvcānes 2012. gadā izdotajā grāmatā “Lībiešu krasta stāsti”.[8]

1938. gadā apprecējies ar Mirdzu Strautmani un visu atlikušo dzīvi pavadījis “Lāžu” mājās. Laulībā dzimuši četri dēli – Ilgonis, Gundars, Egils un Ceronis.[9]

Tāpat kā viņa tēvs, arī Alfons Bertholds līdz pat aiziešanai pensijā 1970. gadā nodarbojies ar zveju.[10]

Alfons Bertholds apbedīts Vaides kapsētā.[11]

Par Alfonu Bertholdu kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2020

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko Dižļaužu vārdnīcu un Talsu Galveno bibliotēku obligāta