

Emīls
Bērziņš
agronoms, pirmais Stendes selekcionārs,
pirmais Stendē izaudzētās rudzu šķirnes
autors
Dzimis Valmieras apriņķa Sēļu pagasta “Ruļļu” mājās galdnieka ģimenē.
Vēlāk ģimene pārceļas dzīvot citur. Emīls Bērziņš mācās Rīgas pilsētas
reālskolā, kur mācības notiek vācu valodā, pēc tam iestājas Rīgas politehniskā
institūta Lauksaimniecības fakultātē (1922).
Stendes selekcijas stacijā Emīls Bērziņš sāk darbu 1923. gada aprīlī reizē
ar Jāni Lielmani (1895-1970) – uzsākot garu un ražīgu pētījumu, atklājumu un
pieredzes gadu plūsmu.
Agronoms-selekcionārs no 1923. līdz 1929. gadam izveido pirmo Stendē
izaudzēto graudaugu šķirni “Stendes” rudzus. 1923. gadā uzsāk arī miežu un linu
izkopšanas un selekcijas darbu. 1924. gadā uzsāk izmēģinājumus ar kartupeļiem.
1923. gadā Emīla Bērziņa uzraudzībā kolekcionē 33 rudzu paraugus,
aptuveni 100 miežu, 22 zirņu sēklu un 74 kartupeļu sēklu paraugus.
1925. gadā Latvijas Lauksaimniecības Centrālbiedrība Stendē dibina Augu
aizsardzības institūta nodaļu, vadību uztic Emīlam Bērziņam.
Emīla Bērziņa, Jāņa Lielmaņa un Jurija Gabara rakstu krājumā “Selekcijas
un izmēģinājumu darbi Valsts Stendes selekcijas stacijā, 1923.-1928.” (1931).
Emīls Bērziņš raksta par rudzu, miežu, linu un kartupeļu kultūrām.
Nozīmīga ir agronoma Emīla Bērziņa darbība linu selekcijā un izpētē. Pēc
uzstāšanās 10. Baltijas agronomu kongresā un turpmākajām publikācijām agronoms
gūst plašu ievērību un atzinību Rietumeiropas zinātnieku un praktiķu vidū.
Emīls Bērziņš Stendē pavada arī kara gadus. 1941. gadā agronomu ieceļ par
selekcijas stacijas direktoru aizgājušā Jāņa Lielmaņa vietā, šajā amatā strādā
līdz 1943. gada rudenim.
1944. gadā Stendē apmetas vācu karaspēks un aizņem visas darba telpas. Emīlam
Bērziņam kopā ar kolēģiem izdodas izglābt nozīmīgākos izmēģinājumu rezultātus
un dokumentus, ko pārvieto uz saviem dzīvokļiem.
1947. gadā Emīlu Bērziņu Jāņa Lielmaņa vietā ieceļ par Stendes selekcijas
stacijas direktora vietnieku zinātniskajā darbā.
Stendes selekcijas stacijā Emīls Bērziņš izaudzējis šādas
lauksaimniecības šķirnes: ziemas rudzus “Stende1” un “Stende 2”, daudzkanšu
miežus “Dzintra”, ziemas kviešus “Kursa” un “Kurzeme”, linus “Balva”, “Līgo”, “Rota”,
“Rota 1” un “Rota 2”, kas ir augstas kvalitātes šķiedru un plaši izplatītas.
Piecdesmitajos gados Emīls Bērziņš pārceļas darbā uz Rīgu. Vēlāk Emīls
Bērziņš ir Priekuļu selekcijas stacijas selekcijas nodaļas vadītājs – tur arī
nostrādā līdz aiziešanai pensijā.
Gūst panākumus zinātniskās pētniecības laukā, izdarot ilggadīgus
izmēģinājumus optimālo sējas laiku un izdevīgāko izsējas normas normu noskaidrošanā galvenajām lauku
kultūrām. Emīls Bērziņš gūst panākumus arī ārpus Latvijas, piemēram, Beļģijā un
Francijā, ilgus gadus pētīdams linu šķirņu deģenerācijas jautājumus.
Izmēģinājumu rezultātu apkopošanā un vispārināšanā selekcionāram noder prasme
lasīt desmit valodās.
1965. gadā kā atzinību par sasniegumiem
selekcijā Emīls Bērziņš saņem Lauksaimniecības ministrijas Goda rakstu.
Rūdolfs Sniedze raksta:
„Jaunības un spēka gados Emīls bija liels medību un makšķerēšanas
cienītājs. Arvien viņš mīlēja dziesmu un līdz pat aiziešanai dziedāja koros.
Emīls kopā ar savu brāli (ārstu) Limbažos bija uzcēluši ģimenes mājiņu, kur arī
viņš pavadīja savus pēdējos dzīves gadus. Kā cilvēks Emīls bija ļoti
izpalīdzīgs, biedrisks un bezgala vienkāršs. Līdz pat pēdējam laikam viņš
piedalījās saimniecības talkās. Darbā uzaudzis un darbā savu mūžu nodzīvojis, viņš
neprata citādi rīkoties. Palicis vientulis, bez savas ģimenes, viņš ar visu
sirdi pieķērās darbam, kas arī bija viņa dzīves vienīgais un galvenais saturs.
Viņš bija liels putnu draugs, putnu dzīves un dziesmu pazinējs.”
Emīls Bērziņš apglabāts Limbažu kapsētā.
Emīla Bērziņa publicētie raksti, brošūras un grāmatas:
“Daba vai latviešu zemnieks vietējo
garaudžu linu izkopējs?” (1935);
“Linu deģenerācija eksperimentālā
apgaismojumā” (1936);
“Kā iegūt augstas rudzu ražas”
(1949);
“Kā iegūt augstas ziemas un vasaras
kviešu ražas” (1951).
Sagatavojis darbu “Ieteikumi
vasaras kviešu un miežu audzēšanai Latvijas PSR”.
Kopā ar Jāni Lielmani sarakstījis darbus:
“Par Vācijas, Dānijas un Zviedrijas
sēklkopību, selekcijas staciju iekārtu un darbību” (1924);
Rakstu krājums “Selekcijas un izmēģinājumu darbi Valsts Stendes selekcijas stacijā 1923.-1928.” (1931).
[1] Sniedze, R. Selekcionārs Emīls Bērziņš // Dižstende:
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts, 2007
Materiālu sagatavojusi
Maija Laukmane
Rediģējusi Elza Āboliņa
Talsu Galvenā
bibliotēka
2020
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta