Emīls Bērziņš

(Lībagi)

(1895. gada 25. septembris – 1968. gada 3. jūlijs)

agronoms, pirmais Stendes selekcionārs, pirmais Stendē izaudzētās rudzu šķirnes autors

Dzimis Valmieras apriņķa Sēļu pagasta “Ruļļu” mājās galdnieka ģimenē. Vēlāk ģimene pārceļas dzīvot citur. Emīls Bērziņš mācās Rīgas pilsētas reālskolā, kur mācības notiek vācu valodā, pēc tam iestājas Rīgas politehniskā institūta Lauksaimniecības fakultātē (1922).

Stendes selekcijas stacijā Emīls Bērziņš sāk darbu 1923. gada aprīlī reizē ar Jāni Lielmani (1895-1970) – uzsākot garu un ražīgu pētījumu, atklājumu un pieredzes gadu plūsmu.

Agronoms-selekcionārs no 1923. līdz 1929. gadam izveido pirmo Stendē izaudzēto graudaugu šķirni “Stendes” rudzus. 1923. gadā uzsāk arī miežu un linu izkopšanas un selekcijas darbu. 1924. gadā uzsāk izmēģinājumus ar kartupeļiem.

1923. gadā Emīla Bērziņa uzraudzībā kolekcionē 33 rudzu paraugus, aptuveni 100 miežu, 22 zirņu sēklu un 74 kartupeļu sēklu paraugus.

1925. gadā Latvijas Lauksaimniecības Centrālbiedrība Stendē dibina Augu aizsardzības institūta nodaļu, vadību uztic Emīlam Bērziņam.

Emīla Bērziņa, Jāņa Lielmaņa un Jurija Gabara rakstu krājumā “Selekcijas un izmēģinājumu darbi Valsts Stendes selekcijas stacijā, 1923.-1928.” (1931). Emīls Bērziņš raksta par rudzu, miežu, linu un kartupeļu kultūrām.

Nozīmīga ir agronoma Emīla Bērziņa darbība linu selekcijā un izpētē. Pēc uzstāšanās 10. Baltijas agronomu kongresā un turpmākajām publikācijām agronoms gūst plašu ievērību un atzinību Rietumeiropas zinātnieku un praktiķu vidū.

Emīls Bērziņš Stendē pavada arī kara gadus. 1941. gadā agronomu ieceļ par selekcijas stacijas direktoru aizgājušā Jāņa Lielmaņa vietā, šajā amatā strādā līdz 1943. gada rudenim.

1944. gadā Stendē apmetas vācu karaspēks un aizņem visas darba telpas. Emīlam Bērziņam kopā ar kolēģiem izdodas izglābt nozīmīgākos izmēģinājumu rezultātus un dokumentus, ko pārvieto uz saviem dzīvokļiem.

1947. gadā Emīlu Bērziņu Jāņa Lielmaņa vietā ieceļ par Stendes selekcijas stacijas direktora vietnieku zinātniskajā darbā.

Stendes selekcijas stacijā Emīls Bērziņš izaudzējis šādas lauksaimniecības šķirnes: ziemas rudzus “Stende1” un “Stende 2”, daudzkanšu miežus “Dzintra”, ziemas kviešus “Kursa” un “Kurzeme”, linus “Balva”, “Līgo”, “Rota”, “Rota 1” un “Rota 2”, kas ir augstas kvalitātes šķiedru un plaši izplatītas.

Piecdesmitajos gados Emīls Bērziņš pārceļas darbā uz Rīgu. Vēlāk Emīls Bērziņš ir Priekuļu selekcijas stacijas selekcijas nodaļas vadītājs – tur arī nostrādā līdz aiziešanai pensijā.

Gūst panākumus zinātniskās pētniecības laukā, izdarot ilggadīgus izmēģinājumus optimālo sējas laiku un izdevīgāko izsējas normas  normu noskaidrošanā galvenajām lauku kultūrām. Emīls Bērziņš gūst panākumus arī ārpus Latvijas, piemēram, Beļģijā un Francijā, ilgus gadus pētīdams linu šķirņu deģenerācijas jautājumus. Izmēģinājumu rezultātu apkopošanā un vispārināšanā selekcionāram noder prasme lasīt desmit valodās.

1965. gadā kā atzinību par sasniegumiem  selekcijā Emīls Bērziņš saņem Lauksaimniecības ministrijas Goda rakstu.

Rūdolfs Sniedze raksta:[1]

„Jaunības un spēka gados Emīls bija liels medību un makšķerēšanas cienītājs. Arvien viņš mīlēja dziesmu un līdz pat aiziešanai dziedāja koros. Emīls kopā ar savu brāli (ārstu) Limbažos bija uzcēluši ģimenes mājiņu, kur arī viņš pavadīja savus pēdējos dzīves gadus. Kā cilvēks Emīls bija ļoti izpalīdzīgs, biedrisks un bezgala vienkāršs. Līdz pat pēdējam laikam viņš piedalījās saimniecības talkās. Darbā uzaudzis un darbā savu mūžu nodzīvojis, viņš neprata citādi rīkoties. Palicis vientulis, bez savas ģimenes, viņš ar visu sirdi pieķērās darbam, kas arī bija viņa dzīves vienīgais un galvenais saturs. Viņš bija liels putnu draugs, putnu dzīves un dziesmu pazinējs.” 

Emīls Bērziņš apglabāts Limbažu kapsētā.

Emīla Bērziņa publicētie raksti, brošūras un grāmatas:

“Daba vai latviešu zemnieks vietējo garaudžu linu izkopējs?” (1935);

“Linu deģenerācija eksperimentālā apgaismojumā” (1936);

“Kā iegūt augstas rudzu ražas” (1949);

“Kā iegūt augstas ziemas un vasaras kviešu ražas” (1951).

Sagatavojis darbu “Ieteikumi vasaras kviešu un miežu audzēšanai Latvijas PSR”.

Kopā ar Jāni Lielmani sarakstījis darbus:

“Par Vācijas, Dānijas un Zviedrijas sēklkopību, selekcijas staciju iekārtu un darbību” (1924);

Rakstu krājums “Selekcijas un izmēģinājumu darbi Valsts Stendes selekcijas stacijā 1923.-1928.” (1931).

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Elza Āboliņa

Talsu Galvenā bibliotēka

2020

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta