Paulīne Birze

(Vandzene/Talsi)

(1884. gada 22. aprīlis – 1982. gada 7. oktobris)

ārste ķirurģe, ilggadēja Talsu slimnīcas ķirurģiskās nodaļas vadītāja

Dzimusi Nurmuižas (tolaik: Vandzenes) “Birzēs” – astotais bērns zemnieku Toma un Lotes Birzes ģimenē.

Mācījusies Oktes – Iģenes – Garlenes pamatskolā. Pēc tam apmeklējusi Krauzes kundzes vācu meiteņu privātskolu Talsos, ko nav pabeigusi. Tālākā vēlēšanās studēt bijusi Pēterburgas Skolotāju institūtā, taču nepietiekamo krievu valodas zināšanu dēļ uzņemšanas eksāmenu nav izturējusi. Par tālākajām gaitām stāsta Daina Birze, Paulīnes Birzes brāļa mazmeita[1]:

„Lai labāk apgūtu krievu valodu, Paulīne Birze dodas strādāt mājkalpotāju krievu ģimenēs Varšavā, Sormovā, līdz sāka strādāt krievu virsnieka ģimenē, ar kuru kopā uz trim gadiem devās uz Harbinu Ķīnā. Viņai vajadzēja drosmi un izturību, lai, strādājot par guvernanti Harbinā, vakaros mācītos krievu ģimnāzijā. Būdama visvecākā skolniece, to veiksmīgi absolvēja. Tas pavēra ceļu tālākām studijām. Harbinā 1911. gadā sākās mēra epidēmija, cilvēki masveidā mira. Pilsētā valdīja panika, daudzi aizbrauca, arī Paulīne. Ceļa naudu līdz Maskavai un tālākajām studijām viņai iedeva brālis – Žanis Birze jeb kapteinis Džeks, kurš ar savu tvaikoni tajā laikā atradās Vladivostokas ostā.”

1912. gadā Paulīne Birze uzsākusi mācības Maskavas universitātes Medicīnas fakultātē (dažos avotos minēts: Maskavas Sieviešu medicīnas institūtā). Apmeklējusi arī A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāti. Pēc institūta trešā kursa pabeigšanas Paulīne Birze atgriezusies dzimtajās mājās; sācies 1. pasaules karš. Paulīne Birze strādājusi par žēlsirdīgo māsu Tukuma kara hospitālī. Kara darbībai Kurzemē izsīkstot, viņa atgriezusies Maskavā un turpinājusi studijas institūtā, līdz 1918. gadā Paulīne Birze saņēmusi ārstes diplomu.

Maskavā Paulīne iepazinusies ar savu nākamo vīru Jāni Rozenbergu, kurš studējis komerczinības. 1930. gadā abi mijuši gredzenus. Paulīnes jaunais uzvārds: Birze-Rozenbergs.

Pēc diploma saņemšanas, četru gadu garumā strādājusi dažādās organizācijās Krievijā un Ukrainā: strādājusi bērnu bezpajumtnieku kolonijā Maskavā, kur ideoloģiskā audzinātāja bijusi Nadežda Konstantinovna Krupskaja, V. I. Ļeņina dzīvesbiedre; sākoties Pilsoņu karam, 1919. gadā ārste Birze mobilizēta; viņa nokļuvusi 45. divīzijas lauku lazaretē; vēlāk nosūtīta uz Rietumu fronti Ukrainā. Ārste Paulīne Birze piedzīvojusi visas kara šausmas, redzējusi nāvi, piedzīvojusi badu, infekcijas slimības. Brāļa mazmeita savā rakstā stāsta:

„Nepietika medikamentu un pārsienamā materiāla, kā acuraugs tika glabāta vakcīna pret bakām. Paulīne saslima ar izsitumu tīfu, tādēļ atpalika no lazaretes, līdz gandrīz nokļuva baltkrievu gūstā.”

1922. gadā Paulīne Birze kopā ar brāli Indriķi, kurš karojis Sarkanajā Armijā, atgriezušies dzimtenē.  Ārste sākusi pieņemt pacietus Vandzenē. 1925. gadā devusies strādāt uz Liepājas slimnīcu par ķirurģi; paralēli darbam slimnīcā, lasījusi lekcijas Liepājas medicīnas māsu skolā. No 1926. gada piecu gadu garumā bijusi asistente Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Hospitālās ķirurģijas katedrā Rīgā. 1930. gadā ieguvusi tiesības strādāt patstāvīgi. 1931. gadā ievēlēta par Valkas slimnīcas direktori, pēc desmit gadiem bijusi ķirurģe Smiltenes slimnīcā, nedaudz vēlāk – Līvānos.

Pienāca 1944. gads, Otrais pasaules karš tuvojās izskaņai. Vācu varas pārstāvji bija pavēlējuši Līvānu slimnīcas iekārtas un personālu sūtīt uz Vāciju ar vilcienu, bet, lai tā nenotiktu, Paulīne Birze ar medicīnas māsām Čerņavsku un Annu Kokari (prec. Broka), sanitāru šoferi Jūliju Romanovski uzņēmušies lielu risku, kas attaisnojies. Viņi panākušas, ka piekrautie vagoni tiek piekabināti vilcienu sastāvam “Ventpils-Stende”. Tādējādi visi astoņi Līvānu slimnīcas vagoni palikuši tepat Latvijā, Stendē. Bija paveikts varoņdarbs! Visas iekārtas tika nogādātas Sabiles tautas skolā, izveidojot slimnīcu. Kurzemes katlam “vāroties”, ārste ar komandu cītīgi turpinājuši savu darbu. Drīz vien Paulīne Birze pārcēlusies uz Talsiem, jo galvenā medicīnas māsa Jūlija Brašus viņu uzaicinājusi strādāt par ķirurģi Talsu slimnīcā. Par turpmākajām gaitām stāsta Daina Birze:

“Viņa piekrita un ņēma līdzi visas Līvānu mantas un personālu. Īsu laiciņu strādāja par [Talsu] slimnīcas direktori, jo ārsts un slimnīcas direktors Voldemārs Ruģēns bija devies bēgļu gaitās. [..] Sākās darbs un dzīve Talsos. Paulīne Birze dzīvoja pie savas māsas Brīvības ielā 13 – 2.”

No 1960. gada slimnīcā darbojusies kā onkoloģe, bijusi arī Stendes ambulances vadītāja un ķirurģe Talsu poliklīnikā. Paulīne Birze strādājusi līdz 81 gada vecumam, viņas darba spējas bijušas apbrīnojamas. Ķirurģe mūžā veikusi tūkstošiem ķirurģisku manipulāciju, glābjot dzīvības un uzlabojot cilvēku veselību.

1982. gada 7. oktobrī devusies mūžībā. Daktere, ķirurģe Paulīne Birze apglabāta Antiņu kapos.

Par ārsti Paulīni Birzi lasāms Jāņa Zviedrāna grāmatās “Talsu slimnīca simt gados” (Talsi, [b.v.], [1994]), “Gara dārzos” (Talsi, APL, 2009) un „Talsu slimnīca” (Talsi: APL, 2014).

Par Paulīni Birzi kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Lita Zandberga

Talsu Galvenā bibliotēka

2019

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta