Birznieku Latiņa
(Sabile)

(1864. gada 6. martā  - 1951. gada 4. augusts)

dzejniece, rakstniece

Dzimusi Zemītes ''Ņoņās” (Kandavas tuvumā) saimnieku ģimenē. Birznieku Latiņa ir literāta Kārļa Birznieka, dzejnieces un dramaturģes Birznieku Sofijas un grāmatu tirgotāja Jura Birznieka māsa.

1896. gadā nākusi klajā Birznieku Latiņas dzeju krājums ''Dzeja”, kurā dominē dabas un smalka iekšējo sajūtu līnija. Krājumā neiekļautie dzejoļi un daži stāsti publicēti ''Mājas Viesis” un ''Mājas Viesa Mēnešraksts”. Darbi iespiesti arī kalendāros[2].

Pēc 1915. gada  Birznieku Latiņas literārā darbība pieklusa;  viņa vairāk rūpējusies par māsas Sofijas un brāļa Kārļa  literāro sacerējumu publicēšanu, nekā par savu. 1926. gadā izdotajā Alberta Prandes grāmatā “Latvju rakstniecība  portrejās” iekļauta arī informācija par Birznieku Latiņu; skatāms arī dzejnieces rokraksta paraugs. Šajā grāmatā lasāms:

“Birznieku Latiņa dzejot sākusi savā 24. gadā. (..) dzejā reālas, skarbas skaņas, kurās tomēr jūtama sievietes mīlošā un līdzcietēja sirds.”[3]

1915. gadā dzejniece devusies bēgļu gaitās, bet 1918, gadā, kad atkal atgriezusies Sabilē, veikala darbība atjaunota netika. Birznieku Latiņa un viņas māsa, arī dzejniece un dramaturģe Birznieku Sofija dzīvoja dzimtajās mājās Ņoņās līdz pat mūža galam. Viņām bija plaša personiskā bibliotēka, plaša sarakste ar ļoti daudziem rakstniekiem[4]. Materiāls par Birznieku Latiņu iekļauts arī enciklopēdijā “Latviešu rakstniecība biogrāfijās” (R., Zinātne, 2003).

Apbedīta Zemītes Pavārkalna kapos.