

Birznieku Latiņa
Dzimusi Zemītes ''Ņoņās” (Kandavas tuvumā) saimnieku ģimenē. Birznieku Latiņa ir literāta Kārļa Birznieka, dzejnieces un dramaturģes Birznieku Sofijas un grāmatu tirgotāja Jura Birznieka māsa.
Pēc 1915. gada Birznieku Latiņas literārā darbība pieklusa; viņa vairāk rūpējusies par māsas Sofijas un brāļa Kārļa literāro sacerējumu publicēšanu, nekā par savu. 1926. gadā izdotajā Alberta Prandes grāmatā “Latvju rakstniecība portrejās” iekļauta arī informācija par Birznieku Latiņu; skatāms arī dzejnieces rokraksta paraugs. Šajā grāmatā lasāms:
“Birznieku Latiņa dzejot sākusi savā 24. gadā. (..) dzejā reālas, skarbas skaņas, kurās tomēr jūtama sievietes mīlošā un līdzcietēja sirds.”[3]
1915. gadā dzejniece devusies bēgļu gaitās, bet 1918, gadā, kad atkal atgriezusies Sabilē, veikala darbība atjaunota netika. Birznieku Latiņa un viņas māsa, arī dzejniece un dramaturģe Birznieku Sofija dzīvoja dzimtajās mājās Ņoņās līdz pat mūža galam. Viņām bija plaša personiskā bibliotēka, plaša sarakste ar ļoti daudziem rakstniekiem[4]. Materiāls par Birznieku Latiņu iekļauts arī enciklopēdijā “Latviešu rakstniecība biogrāfijās” (R., Zinātne, 2003).
Apbedīta Zemītes Pavārkalna kapos.
[1] Birznieku Latiņa — Literatūra (literatura.lv) [skatīts 18.04.2024]
[2] Turpat.
[3] Prande, Alberts. Latvju rakstniecība portrejās / Alberts Prande ; Lit.daļas līdzstr.: A.Birkerts,E.Ego,P.Ērmanis u.c. - Rīga : Letas izdevums, 1926. - 516 lpp.
[4] Birznieku Latiņa — Literatūra (literatura.lv) [skatīts 18.04.2024]
.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2024
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
