Fricis Blumbahs
(Lībagi)

       (1864. gada 23. oktobris –  1949. 10. aprīlis)

astronoms

LVU profesors. LPSR Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, fiziķis un matemātiķis. Dzimis Lībagu pagasta “Slaparos”. Mācījies Talsu apriņķa skolā. Beidzis Jelgavas ģimnāziju. Studējis Tērbatas universitātes fizikas un matemātikas fakultātē. 

1889. gadā sāk strādāt Pulkovas observatorijā. Bijis Pēterpils universitātes profesors. Fricis Blumbahs bijis tuvs Dmitrija Mendeļejeva draugs, abi strādājuši kopā galvenajā mēru un svaru palātā Pēterburgā. Zinātniskos nolūkos apceļojis Šveici, Vāciju, Franciju, Mezopotāmiju, Holandi, strādājis Anglijā. Vairākus gadus (1895., 1906., 1912. un 1914. gadā) vadījis astronomijas ekspedīcijas uz Lapzemi un Jakutiju pilna saules aptumsuma novērošanai. 1921. gadā, būdams Pulkovas observatorijas pārstāvis, Lielbritānijā pārraudzījis tur pasūtīto astronomisko instrumentu izgatavošanas darbus. Publicējis daudz rakstus preses izdevumos par astronomijas un zinātnes jautājumiem.

Fricis Blumbahs atgriezies Rīgā 1939. gadā. 1944. gadā vadījis LVU Astronomijas katedru. PSRS vajadzībām iekārtojis Londonā naftas produktu kvalitātes pārbaudes laboratoriju. Laikā no 1928. līdz 1934. gadam bijis tās darbinieks. 1946. gadā F. Blumbahs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas astronomijas sektora vadītājs un Baldones observatorijas organizētājs. Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis kopš 1946. gada septembra. Fricis Blumbahs ir Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1945).

2016.  gadā klajā nākusi grāmata  "Talsu novada muzeja raksti 2. sējums”, kur izlasāms visplašākais materiāls gan par pašu Frici Blumbahu, gan visu Blumbahu dzimtu. Raksta autore Alīda Zigmunte stāsta:

“Viņu neaizmirst, jo viņš bija pirmais profesionālais latviešu astronoms, talantīgs metrologs, kura vārds joprojām tiek godā turēts Latvijā un Krievijā, un zināms citviet. Lai gan ne katrs nekļūdīgi pateiks, kas viņš bija un ko darīja, viņa mūža darbs nav šķirams no slavenā Dmitrija Mendeļejeva. Tā nu sagadījies, ka līdzās savam kādreizējam darba vadītājam Metroloģijas muzejā Sanktpēterburgā tiek godāts arī vīrs no Lībagiem – Fricis Blumbahs, kura darbība atspoguļota ekspozīcijās, muzeja krājumā ir daudz dokumentu, kas rakstīti ar viņa roku. Reti kurš latvietis tiek tik augstu novērtēts ārzemēs, tāpēc arī Latvijā nedrīkstam aizmirst šo vīru, kas sevi veltīja darbam un zinātnei. Fricis Blumbahs savu ģimeni neizveidoja, bet uzturēja labas attiecības ar radiniekiem, kuru vēlme kaut mūža nogalē redzēt viņu dzimtenē piepildījās. Turklāt pēc atgriešanās Latvijā Fricis Blumbahs dzimtajos “Slaparos” pavadīja visus atvaļinājumus [1].”

Friča Blumbaha vārdā nosaukts asteroīds[2].

Apbedīts Rīgā, Meža kapos.

Par Frici Blumbahu kopkatalogā