Dzimusi Talsos.[1]
Māte - žurnāliste Gundega Blumberga.
Mācījusies Talsu pamatskolā. vēlāk Talsu 1.
vidusskolā.
Studējusi Latvijas Universitātē un 1997. gadā
ieguvusi filozofijas maģistra grādu, bet 2002. gadā – vēstures doktora grādu.
Studējusi arī Baltijas jūras somu valodas Latvijas Universitātes Humanitāro
zinātņu fakultātē un Helsinku universitātē.[2]
Profesionālā darbība lielākoties saistīta ar
lībiešiem. Strādājusi par žurnālisti un redaktori Valsts īpaši aizsargājamās
kultūrvēsturiskās teritorijas “Lībiešu krasts” izdotajā mēnešrakstā “Līvli”. No 1997. gada līdz 2010. gadam
strādājusi par lībiešu etniskās un kultūras vēstures pētnieci Latvijas
Universitātes Latvijas vēstures institūtā. Vairākas reizes lasījusi lekciju
kursu “Lībiešu etniskā un kultūras vēsture” Latvijas Universitātes
somugristikas studentiem.[3]
No 2009. gada līdz 2013. gadam vadījusi darba
grupu, kas sagatavojusi izdošanai līdz šim plašāko rakstu krājumu par lībiešu
vēsturi, valodu un kultūru – „Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra”. Bijusi arī
viena no šī izdevuma zinātniskajām redaktorēm un vairāku rakstu autore. 2011.
gadā šis krājums iznācis igauņu valodā Tallinā, bet 2013. gadā – latviešu
valodā Rīgā.[4]
No 2015. gadā strādājusi pie Somijas fonda “Kone”
finansēta pētījuma “Lībiešu valoda un kultūra vēstulēs un dokumentos”.[5]
Renāte Blumberga pievērsusies arī lībiešu valodas
jautājumiem: apzinājusi lībiešu valodas avotus arhīvos, sagatavojusi vairākus
rakstus par lībiešu valodas leksiku un strādājusi Helsinku Universitātes
projektā “Morfoloģiskā analizatora izveide somugru mazākumtautību valodām”.[6]
Viena no lībiešu valodas un kultūras portāla „Livones.net”
veidotājām un redaktorēm, kā arī viena no Lībiešu kultūras centra dibinātājām.
Strādājusi arī valsts ilgtermiņa mērķprogrammas „Lībieši Latvijā” izveidošanas
darba grupā. Renāte Blumberga tulkojusi arī zinātnisko un daiļliteratūru no
igauņu un somu valodas.[7]
2007. gadā apgāds „Dienas Grāmata” izdeva Renātes
Blumbergas tulkoto somu rakstnieka Risto Isomeki ekoloģisko trilleri „Sarasvatī
smiltis”.[8]
Renāte Blumberga publicējusi vairāk nekā 40 zinātniskus
un ap 60 populārzinātniskus rakstus par lībiešiem Latvijā un ārvalstīs. Viens
no nozīmīgākajiem pētījumiem ir 2006. gadā izstrādātā monogrāfija „Lībieši
dokumentos un vēstulēs: Somijas zinātnieku ekspedīcijas pie lībiešiem”.[9]
Par pētījumu „Lībieši dokumentos un vēstulēs: Somijas
zinātnieku ekspedīcijas pie lībiešiem” tika saņemta Eiropas Zinātņu un mākslu
akadēmijas Latvijas veicināšanas balva un Latvijas Kultūras fonda Spīdolas
balva par 2006. gada sasniegumiem humanitārajās zinātnēs. 2013. gadā par
lībiešu pētījumiem viņai piešķirta Baltijas Asamblejas balva zinātnē.[10]
2014. gadā tikusi ievēlēta par Latvijas Zinātņu akadēmijas
ārzemju locekli.[11]
2014. gadā žurnālā „Lilit” publicēts plašs Noras Ikstenas raksts par Renāti Blumbergu un tajā lasāms:[12]
"Kopš Baltijas asamblejas balvas dibināšanas 1994. gadā zinātnē to
saņēmušas tikai 3 sievietes no Latvijas. Literatūrzinātniecei Janīnai Kursītei
un mākslas zinātniecei Elitai Grosmanei pērn pievienojās lībiešu vēstures un
valodas pētniece Renāte Blumberga."
2014. gadā grāmata „Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra” tikusi izvirzīta Aleksandra Pelēča prēmijai, kas iedibināta 2000. gadā, un tai iespējams izvirzīt gan reģionālas, gan valsts nozīmes darbus, kas sarakstīti par Talsu novadu.[13]
Sarakstījusi grāmatu ,,Lībiešu tautas nama vēsture : No ieceres līdz atklāšanai''. 2022. gadā saņēmusi par šo grāmatu Aleksandra Pelēča literāro prēmiju.
[1] Trops Jānis (1998). Lībiešu radi somi svētkos un ikdienā. Pieejams: https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/libiesu-radi-somi-svetkos-un-ikdiena-10303258
[sk. 09.02.2021.].
[2] Livones.net. Renāte Blumberga. Pieejams: http://www.livones.net/lv/cilveki/personalijas/renate-blumberga
[sk. 09.02.2021.].
[3] Turpat.
[4] Turpat.
[5] Turpat.
[6] Turpat.
[7] Livones.net. Renāte Blumberga. Pieejams: http://www.livones.net/lv/cilveki/personalijas/renate-blumberga
[sk. 09.02.2021.].
[8] Dienas Grāmata (2007). Sarasvatī smiltis. Pieejams: https://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/pedejie-eksemplari/sarasvati-smiltis
[sk. 09.02.2021.].
[9] Turpat.
[10] Turpat.
[11] Turpat.
[12] Ikstena Nora. Pētniece ar
vilkatītes krampi Renāte Blumberga // Lilit, Nr.1 (2014.gads), 48.-59.lpp.
[13] Aleksandra Pelēča lasītava (2014). 2014. gada Aleksandra Pelēča
literārās prēmijas pretendenti. Pieejams: https://pelecalasitava.lv/2014-gada-aleksandra-peleca-literaras-premijas-pretendenti/
[sk. 09.02.2021.].
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Papildināja Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta