Pēteris Blumbergs
Dzimis Strazdes pagastā lauku amatnieka – mūrnieka ģimenē. Nepilnu trīs gadu vecs zaudē tēvu un paliek mātes apgādībā, kas pati sava veselības stāvokļa dēļ pārtiek no pagasta labdarības. Mācījies Stendes skolā, vēlāk Kuldīgā amatu: galdniecību.
1888. gadā kājām no Kuldīgas dodas uz Liepāju – ar mazu drēbju sainīti plecā, ar kabatā tikai dažiem iekrātiem rubļiem un ar lielu apņēmību dzīvē ko sasniegt un panākt. Jaunais, centīgais amata zellis atrod darbu pie labiem meistariem. Darbā gūst lielu peļņu un arī labas atsauksmes, kas ļauj pēc 5 – 6 gadiem atvērt savu galdniecības darbnīcu. Uzņēmums strauji plaukst un pēc laika tur pie jaunām mašīnām nodarbināti ap 70 strādnieku. Līdztekus Blumbergs nodevies arī aktīvam sabiedriskajam darbam. Jau tūlīt pēc iedzīvošanās Liepājā Blumbergs iesaistās Liepājas latviešu labdarības biedrības korī, piedaloties arī 3. vispārējos dziesmu svētkos, darbojoties teātra trupā.
1889. gadā Blumbergs uzņemas šīs pašas biedrības ietvaros pastāvošās teātra trupas vadīšanu. Teātris bija viņa sirdslieta. P. Blumbergs izvēlējās sev skatuves pseidonīmu Puķukalns. Viņš vācu teātrī bieži vērojis vāciešu aktieru spēli, lai gūtās atziņas izmantotu latviešu teātrī. Toreiz noorganizēt teātri bija grūts un nepateicīgs darbs. Grēks bija teātri skatīties, kur nu vēl līdzdarboties! Lai sameklētu sieviešu lomas tēlotājas, vajadzēja apstaigāt vairākas mājas, līdz izdevās kādu pierunāt lomu uzņemties. No 1889. gada Pēteris Blumbergs kļūst Liepājas Latviešu labdarības biedrības priekšnieks, pēc tam – goda biedrs.
Liepājas latviešu biedrībā darbojies vairāk kā 30 sava mūža gadus. “Liepājnieku biogrāfiskajā vārdnīcā” lasāms:
“Liepājas latviešu biedrībā izveidojis latviešu teātra trupu un bijis tās režisors jeb “diletantu trupas vadonis” ar skatuves segvārdu Puķukalns. Vācu teātrī bieži vērojis aktieru spēli un tur gūtās atziņas izmantojis latviešu teātrī. 1897. gadā, sakarā ar “Jaunās strāvas” sagrāvi, cara valdība aizliedza Liepājā rīkot latviešu teātra, un tad arī P. Blumbergs darbu teātrī pārtrauca uz visiem laikiem.”
Šajā biogrāfiskajā vārdnīcā izlasāmas arī diplomāta, rakstnieka, viena no Latvijas Valsts dibinātājiem Miķeļa Valtera piezīme par Liepājas latviešu teātra režisoru P. Blumbergu:
“Galdnieks Blumberģis vienmēr bija režisors. Nezinu, kur un kā pie tādas mākas ticis. Laikam jau tāds radies. Stingrs, nepiekāpīgs. Mēģinājumos atkārtoja daudzas ainas ļoti uzmanīgi, mēģinājumi bija brīnišķīgāki nekā pašas izrādes.”
Kad Latvijas grūtākajās dienās 1919. gada 26. februārī Liepājā nodibinās zemessardzes organizācija, Pēteris Blumbergs nevilcinoties uzņēmās zemessarga pienākumus. Sava mūža laikā viņš pildījis daudz pienākumu, bijis arī valdes loceklis Liepājas Mazajā ģildē, Liepājas Biržas komitejas loceklis, Liepājas pilsētas domnieks. Apbalvots ar TZO (4. pakāpe), ar Latvijas valsts atbrīvošanas kara piemiņas zīmi, ar Aizsargu medaļu „Par centību”. Šī cilvēka mūžs ir paraugs latviskam sīkstumam, neatlaidībai un mērķtiecībai. Materiāls par Pēteri Blumberga dzīves gaitām lasāms laikraksta „Kurzemes Vārds” 1940. gada 19. aprīļa izdevumā (Nr. 87).
Apbedīts Līvas kapsētā; kapa vieta nolīdzināta un vairs nav atrodama..
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2025
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
