Dzimis Talsos. Laikā no 1993. gada līdz 1997. gadam mācījies Talsu sākumskolā. Tālākā izglītošanās: no 1997. gada līdz 2001. gadam – Talsu Valsts ģimnāzija (pamatskola). Laikā no 2001. gada līdz 2005. gadam – Talsu Valsts ģimnāzija, komerczinību programma. Par savu lielāko iedvesmotāju mākslas pasaulē Kaspars uzskata tieši vizuālās mākslas skolotāju, talsinieci Liju Kristbergu, kura sūtījusi puisi uz mākslas olimpiādēm un sacensībām.
Mācījies arī Talsu Mākslas skolā, apmeklējis ģitāras nodarbības pie Normunda Priednieka ģitārspēles studijā
„N”, apmeklējis vokālo studiju „Rikikī”, vēlāk arī „CITI” pie vokālās pasniedzējas
Kristīnes Brokas-Meļķes. „Tieši Kristīne Broka-Meļķe mani iepazīstināja ar skatuvi skatuves kultūru, etiķeti – toreiz sapratu, ka tā ir mana īstā vieta!” – vēstulē (M. L., 2017. gada jūlijs) raksta Kašers, un atsauc atmiņā bērnības gadus Talsos:
„Inguna Raituma, Talsu Valsts ģimnāzijas toreizējā direktore, mana krustmāte, bija milzīgs iedvesmas avots. Atceros, ka pats pie sevis grūtībās teicu: „Ja krustmāte var, tad arī es varu!” Talsiem ir maģiska vieta manā dzīvē. Kad esmu šeit, ir sajūta: nekur pasaulē nav labāk! Es bieži viens aizstaigāju līdz Rīgas ielai, vietai, kur pavadīju visu savu bērnību – te ir mana smilšu kaste, šūpoles, koki, kuri nu jau seškārtīgi mani pārauguši… Talsi ir mana saulainā vieta. Atgriešanās uz mirkli šeit ir mani dzīves maģiskie brīži, kad varu atslēgties no lielās dzīves steigas un pabūt ar sevi. Taču pārāk bieži gan neizdodas uz Talsiem aizbraukt – arī šobrīd aktīvi darbojos izstāžu sagatavošanā, darbojos ar skatuves programmām, organizēju festivālus MEET AND GREET ar slavenību, Mugursomu čempionātu, veidoju dekorācijas pasākumiem un veikalu skatlogiem. Tam visam pa vidu jāatrod arī laiku, lai padizainētu un radītu jaunas mākslas lietas!”
Laikrakstā „Talsu Vēstis” 2012. gada 1. jūnija numurā publicēts žurnālistes Elīnas Lāces raksts
„Divi vienā: nopietnais un tas, kurš liek cilvēkiem smaidīt”. Lasot rakstu, iespēja izsekot Kašera ceļam no Talsu skolaspuikas līdz apzinātam mērķim – radīt un pieņemt savu stilu. Tādu, kas paša sajūtās akceptēts un dara brīvu, neierāmētu dvēseli. Kašers stāsta:
„(..) Vienmēr bija jātur prātā, ko citi domās, man bija svarīgs tas rāmis, iekļaušanās. Vienalga jau tīņu gados bijām tāda „kankaru apvienība”, kam bija melnais stils ar melniem matiem, pīrsingu, ķēdēm ap kaklu. Tas ātri aprāvās, jo vidusskolā nebija izturams, ka visi uzreiz skatās, piekasās. Grūti dzīvot vidē, kur apkārtējie uz tevi rāda ar pirkstu. (..) bet mērķis ir izpaust savas iekšējās izjūtas. Velc to, kas atbilst tam, kā tu jūties. Tas vienkārši ir pašizpausmes veids. Uzvelc sev atbilstošu apģērbu un jūti: „Jā, tāds es esmu, tādu es sevi mīlu. Tāda ir mana vizītkarte, ko vēlos parādīt pasaulei.”
Skolas laikā Talsos dziedājis arī Kristīnes Brokas vadītajā studijā „Tonis” un kopā ar dažiem jauniešiem nodibinājis savu grupu
„S.T.O.P.”
Pēc vidusskolas beigšanas iestājies Latvijas Kultūras koledžā, lai mācītos par mūzikas menedžmentu.
Kašers bilst, ka ir pateicīgs Dievam par to, ka ir tieši tāds, kāds ir:
„Arī stils ir daļa no manis, no manas būtības. Nu jau arī ģimene ir pieņēmusi manu skatījumu uz dzīvi, manu ģērbšanās stilu. Bija laiks, kad arī mamma mani nesaprata. Viņa dažkārt sacīja, ka kopā ar mani neiešot pa ielu, jo esmu ietērpies savdabīgā apģērbā. Taču es mammai pajautāju: „Kas tev ir svarīgāks – tas, kā es izskatos vai tas, kāds cilvēks es esmu?” Man ir superīgākie vecāki pasaulē. Viņi mani mīl un akceptē to, kāds esmu.”