Alda Briede

(Talsi/Ģibuļi)

(1951. gada 5. aprīlis - 2024. gada 15. maijs)

Latvijas Radio žurnāliste, režisore, Latvijas Radioteātra producente

Dzimusi Laucienē. Dzimtās mājas - „Labdzeņi”.[1] No 1958. gada līdz 1960. gadam (līdz 3. klasei) mācījusies Ģibuļu četrgadīgajā pamatskolā. Pēc skolas likvidācijas, mācības turpinājusi Pastendes astoņgadīgajā skolā, kur mācījusies no 1961. gada līdz 1966. gadam. Laikā no 1967. gada līdz 1969. gadam mācījusies Talsu vidusskolā (šobrīd Talsu Valsts ģimnāzija).[2]

Par Talsu laiku un notikumiem, kas saistās ar darbu laikrakstā “Padomju Karogs”, Alda Briede vēstulē Maijai Laukmanei 2016. gadā rakstījusi:[3]

"Kad mācījos 11. klasē, laikraksta “Padomju Karogs” redakcijai steidzami vajadzēja korektori, nez kāpēc uzaicināja mani. Man ar to pietika, lai "saslimtu" ar žurnālistiku. Studijas sāku klātienē 1969. gadā [..] vēlāk turpināju neklātienē. Lai gan Talsu redakcijā nostrādāju vien no 1970. līdz 1972. gadam, tas  ir vienkārši brīnišķīgs laiks, kad  pieņēmos prātā un guvu izcilus pamatus turpmākajam. [..] Visskaistākie ir „mīlestības darbiņi”, kuri man visu mūžu pieteikušies un par kuriem nekādu samaksu neesmu ne gaidījusi, ne saņēmusi. Bet viss jau Dieva pasaulē ir sakārtots, ir gandarījums, ka vari ko izlīdzēt, un dažkārt kā no gaisa nokrīt arī balva – naudā vai citādi… [..] Rakstīju par visu, galvenokārt kultūru, centos saglabāt literāro pielikumu “Avots”. Lai gan tagad apzinos, ka mana atdeve varēja būt simtkārt lielāka, bet biju bikls lauku meitēns, un pasarg Dies’  kaut ko ietekmēt vai mainīt toreiz diezgan pliekanajā pielikumā. [..] Talsos tajā laikā – īrēju jumta istabiņu Rīgas ielā (pašā centrā), aukstu un grūti piekurināmu, aukstā laikā no rītiem ūdens bija sasalis. Saimnieces vārdu šobrīd neatceros (Jautrīte?). Toties spilgtā atmiņā  ir mana mamma ar savu civilvīru, kuri ar zirdziņu no Pastendes bija atveduši malkas vezumu. [..] Nereti pēc darba redakcijas mašīna mani aizvizināja arī uz Pastendes Indrāniem, kur joprojām ir mana oāze, kur cenšos pavadīt  iespējami daudz laika."

Kopš 1974. gada strādā Latvijas Radio. Par darba gaitu sākumu Latvijas Radio Alda Briede „Teātra Vēstnesī” 2015. gadā atklājusi:[4] 

"Vēl būdama studente, no otrā kursa mācījos neklātienē, saņēmu vilinošu piedāvājumu – strādāt Latvijas radio Dramaturģijas un mākslas nodaļā. Tas bija 1974. gadā. Mani sagaidīja nodaļas vadītāja Aija Oša un cilvēku pazinējs, vārdu tulks, mans teātra guru Gunnars Treimanis."

No 1989. gada Teātra darbinieku savienības biedre.[5]

2011. gadā tika izdota Aldas Briedes sastādītā grāmata „Gunars Treimanis. Mistērijas”. Tās līdzveidotājs – Aldis Linē. Tajā apkopotas Latvijas teātru darbinieku atmiņas par Gunaru Treimani. Grāmatā iekļautas arī fotogrāfijas un dokumenti no Gunara Treimaņa personiskā arhīva.[6]

Alda Briede vēstulē 2016. gada nogalē Maijai Laukmanei rakstījusi:[7] 

"Man ir ko atcerēties un joprojām sevi uzskatu par talsinieci (neatzīstu formu –  talseniece). No pavasara līdz vēlam rudenim visu brīvo laiku pavadu savā Pastendē. Tagad plānoju būt Ziemassvētkos."

Par Aldu Briedi kopkatalogā
 

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta