Ernests Fridrihs Briedis

     (Valdemārpils / Ārlava / Talsi)

       (1852. gada 30. augusts  – 1937. gada 19. decembris)

skolotājs un rakstnieks, lugu autors

„Dzimis Popervālē pie Ārlavas” – tā lasāms 1975. gadā Mičiganā iznākušajā latviešu biogrāfiskajā vārdnīcā „Es viņu pazīstu”. Precīzāk – dzimis Lubes Laukmuižā[1].

Ziņas par šo novada godavīru maz. Zināms fakts, ka laikā no 1868. līdz 1871. gadam mācījies Jelgavas ģimnāzijā. Studējis Tērbatas universitātē  filoloģiju (1872. – 1876.). Studiju laikā Tērbatā kopā ar citiem latviešu studentiem (to vidū arī  Kārlis Mīlenbahs) veido tur rakstniecības vakarus. Tērbata ne tikai mācījās, bet rakstīja arī literārus darbus. Pieņēma pseidonīmu Rojenieks, taču korektora kļūdas dēļ pārtapa par Bojenieku. Pirmā publikācija ar pseidonīmu bija recenzija par Ādolfa Alunāna lugu ,, Paša audzināts’’. Jau studiju laikā iznākusi viņa grāmata „Trīs dziedājumi” (1872. gads)[2].  

Pēc Tērbatas studiju beigšanas ieguvis kandidāta grādu un zelta medaļu.

Ernests Briedis bijis virsskolotājs Pēterpilī, Vīlandē un Pērnavā. 1884. gadā strādā par Pērnavas ģimnāzijas virsskolotāju. 1886., 1897., 1901. gados ievēlēts par Pērnavas pilsētas deputātu kā virsskolotājs. 1906. gadā ievēlēts par Baltijas Konstitucionālās partijas Pērnavas grupas valdē (nacionālā baltvāciešu partija). 1908. gadā Ernests Briedis apbalvots ar Vladimira 4. šķiras ordeni[3].

Bojenieks recenzējis Ausekļa, Marijas Medinskas, Pāvula Pļavenieka darbus, rakstījis rakstus par valodniecību.

Sarakstījis lugu „Nedz pa labo, nedz pa kreiso”. Šajā darbā izsmieta kārklvācietība (Rīga, 1875. gads: viencēliens). dzejoļu krājumu „Trīs dziedājumi: no Bojeniekiem un biedriem” (Rīga, 1871. gads)[4].

Ernests Briedis apglabāts Pērnavas kapsētā.

Par Ernestu Fridrihu Briedi kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

2022