Kinoteātrī "Splendid Palace" apskatāma Ulda Brieža fotoizstāde • IR.lv

Uldis Briedis

(Valdemārpils/Ārlava)

(1940. gada 23. marts  - 2023. gada 16. maijs)

fotogrāfs, fotomākslinieks, fotožurnālists, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni

Dzimis Ārlavas pagasta “Pērkoņos”. Bērnībā dzīvojis arī Ventspilī, Ancē, Mazirbē, Dundagā, Nevejā, Nikužos un citviet. Ģimene pārcēlusies tēva darba dēļ. Tēvs strādājis par kolhoza priekšsēdētāju, un, kurp viņš ticis nosūtīts darbam, tur ģimene devusies līdzi.[1]

Par savām bērnības atmiņām laikrakstam “Talsu Vēstis” 2000. gadā Uldis Briedis stāstījis:[2]

"Man patika Mazirbes apkārtne, dzīvojām mācītājmuižā, skolā sēdēju vienā solā ar tagad labi pazīstamo diriģentu Jāni Erenštreitu. Pirmās bērnības atmiņas saistās ar Ventspili. Dzīvojām skaistā vietā, pašā jūras krastā. [..] Valdemārpilī mani vilināja ezers, jo esmu kaislīgs makšķernieks."

1961. gadā absolvējis Valdemārpils vidusskolu un pārcēlies uz dzīvi Liepājā. Izmācījies par traļmeistaru, turpmākos piecus gadus devies jūrā kā stūrmanis un traļmeistars, strādājis zvejnieku kolhozā "Boļševiks". [3]

Apmeklējis Mazirbes skolas fotopulciņu.[4] No 1966. gada līdz 1979. gadam strādājis par fotokorespondentu Liepājas rajona avīzē "Ļeņina Ceļš" un Liepājas pilsētas avīzē "Komunists". Kādu laiku publicējies arī ar pseidonīmu Matīss Pērkons, kad pēc leģendārā velobrauciena no Rīgas līdz Vladivostokai Krievijā 1975. gadā komunistu režīms aizliedzis viņa fotogrāfijas publicēt. No 1979. gada līdz 1990. gadam par fotogrāfu strādājis laikrakstā “Padomju Jaunatne”, bet no 1990. gada līdz 2010. gadam – laikrakstā “Diena”.[5] No 1966. gada līdz 1979. gadam bijis Liepājas Tautas fotostudijas dalībnieks. No 1979. gada – fotokluba “Rīga” biedrs.[6] Izstādēs piedalās kopš 1966. gada gan Latvijā, gan ārzemēs. 

Pēdējās nozīmīgākās izstādes:

2010. gadā personālizstāde "Laika mednieks" Fotomuzejā un muzejos citur Latvijā;

2016. gadā piedalīšanās izstādē "Riga Photography Biennial" Rīgas Mākslas telpā;

2018. gadā "Saules pusē" M. Rotko mākslas centrā Daugavpilī, "Riga Photography Biennal";

2019. gadā piedalīšanās izstādē "Portrets Latvijā" muzejā "Arsenāls";

2023. gadā personālizstāde "Brīvam būt" "Ola Foundation" Ķīpsalā, Rīgā.

1984. un 1988. gadā ticis atzīts par labāko preses fotogrāfu. 1988. gadā saņēmis Latvijas Žurnālistu savienības prēmiju.[7] 1997. un 2000. gadā ieguvis balvu „Zelta nagla” kā labākais foto portretists.[8] 2011. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.[9]

2010. gadā apgāds “Neputns” laidis klajā Laimas Slavas sastādītu Ulda Brieža darbu albumu “Laika mednieks”. Grāmatā vairākās nodaļās sakārtotas fotogrāfijas. [10]

Leģendārs ir Liepājas periods, ko fotogrāfs kopā ar Ēriku Hānbergu aprakstījis 2004. gadā izdotajā grāmatā „Vāgūzis: Liepāja 70. un 80. gados”.[11] 2016. gadā izdota Ulda Brieža un Ingvara Leiša grāmata “Latviešus Sibīrijā meklējot”. To veido 1975. gadā Ingvara Leiša sarakstītā dienasgrāmata un Ulda Brieža uzņemtās fotogrāfijas.[12]

Laima Slava žurnālā „Studija” 2002. gadā rakstījusi:[13]

"Uldis Briedis pieder pie – ja varētu tā teikt – romantiskās, noteiktu ētisku ideālu nesošās fotožurnālistu paaudzes, kurai lielisks bija liktenīgo laikmetu griežu – Latvijas neatkarības atgūšanas – laiks, kas arī ļāva viņa vārdam izskanēt plašāk pasaulē. Visur, kur 90. gadu sākumā parādījās Ulda Brieža vēstījumi par Latviju, tās likteni un nesenajiem notikumiem, atbalss bija emocionāli nešaubīga, patiesa aizkustinājuma un sapratnes pilna."

Sarmīte Ēlerte 2023. gadā atvadu vārdos rakstījusi: [14]
 

"Uldis Briedis bija ārkārtīgi precīzs mirkļa būtības tvērējs. Īpaši tas izpaudās viņa kanoniskajās fotogrāfijās no Atmodas laika, no neatkarības atjaunošanas. Viņš bija arī ļoti precīzs cilvēk rakstura atklājējs portretā. Vēl vien stīga, kas viņu raksturoja gan kā cilvēku, gan fotogrāfu, bija kurzemnieciski spīvais un arī bieži ironiskais skats."

Par Uldi Briedi kopkatalogā
 

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

Papildinājusi Inta Briede, 2024

Talsu Galvenā bibliotēka

2024

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta