Latvijas
brīvības cīnītājs, aktīvs sabiedrisks darbinieks, Rojas evaņģēliski luteriskās
draudzes priekšnieks
Dzimis Talsu apriņķa Jaunpagasta “Celmiņu” mājās.[1] Mācījies vietējā pagastskolā.[2]
Pēc tēva nāves līdz 1892. gadam nodarbojies ar zemkopību, līdz ticis iesaukts karadienestā un iedalīts 6. artilērijas brigādē, kur arī apmeklējis artilērijas instruktoru skolu. 1896. gadā dienestu beidzis kā apakšvirsnieks.[3] Laikā no 1896. gada līdz 1899. gadam dzīvojis Pēterpilī (Sanktpēterburga), bijis Pēterpils tirdzniecības skolas skolotāja palīgs. 1899. gadā atgriezies atpakaļ dzimtenē, apprecējies un sācis nodarboties ar lauksamniecību, dzīvojot Lubezeres pagasta “Klauku” mājās.[4]
Pirms kara Fricis Celmiņš vairākus gadus bijis pagasta priekšnieks un Rojas jūrskolas skolas komisijas loceklis. Par priekšzīmīgu darbu saņēmis apbalvojumu – medaļu.[5] 1914. gadā iesaukts armijā un ieskaitīts 2. Daugavgrīvas strēlnieku bataljonā. Par Jelgavas aizstāvēšanas cīņām apbalvots ar zelta medaļu. 1916. gadā ieskaitīts 8. Valmieras strēlnieku pulkā, piedalījies Ziemassvētku kaujās, tāpat arī kaujās pie Ložmetējkalna un citviet. Vēlāk slimības dēļ ieskaitīts ārrindas dienestā, kur kalpojis kā armijas mantzinis līdz 1917. gadam, kad no kara dienesta ticis atvaļināts.[6]
Līdz vācu ienākšanai Kurzemē strādājis Rīgas pilsētas savienībā, pēc tam
atgriezies savās lauku mājās un sācis atjaunot karā izpostīto saimniecību. Kopš
1922. gada bijis Rojas evaņģēliski Luteriskās baznīcas draudzes priekšnieks. Ar
viņa pūlēm nopostītā baznīca tikusi atjaunota. Darbojies pagasta tiesā, bijis
skolas padomes un pagasta padomes loceklis.[7]
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
