Juris Celmiņš 2019. gadā, foto - Māra Miķelsone (foto no httpsir.lv20191101uzskatu-sevi-nevis-par-agentu-bet-vinu-upuri)
vēsturnieks, politiķis, bijis Latvijas izglītības un zinātnes ministrs,
darbojies Latvijas Tautas frontē
Dzimis Talsos lauksaimnieku ģimenē. Dzīvojis Talsu novada
Balgales pagasta “Ēpaļās”.
Mācījies Dursupes pamatskolā. 1968. gadā pabeidzis Irlavas
neklātienes vidusskolu. 1974. gadā absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot
vēsturnieka specialitāti. Beidzis P. Stučkas Latvijas Valsts Universitātes
Vēstures un filozofijas fakultāti.[1]
1974. gadā sācis strādāt Irlavas vidusskolā par vēstures
skolotāju. No 1975. līdz 1983. gadam strādājis par vēstures skolotāju E.
Birznieka-Upīša Tukuma astoņgadīgajā skolā, bet līdz 1987. gadam bijis Tukuma
mākslas un novadpētniecības muzeja direktors. No 1987. līdz 1989. gadam bijis Tukuma
2. vidusskolas direktors. 1998. gadā Juris Celmiņš bijis Sociālo tehnoloģiju
augstskolas rektors. Bijis arī Rīgas 95. vidusskolas direktors.[2]
1988. gadā bijis viens no Latvijas Tautas frontes Tukuma nodaļas dibinātājiem. 1990. gadā ievēlēts LPSR Augstākajā Padomē, balsojis par Neatkarības deklarāciju 4. maijā. Vēlāk Juris Celmiņš iesaistījies Demokrātiskā centra partijas dibināšanā un bijis partijas valdes priekšsēdētājs līdz 1995. gadam, kad partija apvienojās ar partiju “Demokrātiskā partija Saimnieks”, ievēlēts 6. Saeimā. Īsu brīdi no 1997. gada februāra līdz 1998. gada aprīlim bijis Izglītības un zinātnes ministrs, līdz partija “Demokrātiskā partija Saimnieks” pametusi valdību. Viņš palicis partijā pēc tās nosaukuma maiņas uz “Latvijas Demokrātisko partiju”, tomēr no tās izstājies pēc neveiksmes 8. Saeimas vēlēšanās. [3] Jura Celmiņa darbības laikā tikusi ieviesta studējošo kreditēšana, pieņemts Izglītības likums, palielinātas valsts profesoru algas.[4] No 1989. līdz 1990. gadam bijis laikraksta "Tukuma Ziņotājs" redaktors.
Publiskotajā Valsts drošības komitejas savervēto aģentu kartotēkas daļā tikusi atrasta Jura Celmiņa kartīte. Tajā apgalvots, ka viņš kā aģents "Jūrnieks" ticis savervēts 1968. gada novembrī. Juris Celmiņš apliecinājis, ka viņu vairākkārt pratinājuši un likuši rakstīt paskaidrojumus par Zūru arodskolā (profesionāli tehniskajā vidusskolā) izveidoto pretpadomju "Kurzemes savienību", bet viņš neesot zinājis, ka esot pieskaitīts kā aģents. No savienības locekļiem ieslodzīts ticis tikai vadītājs Inārs Aukmanis, pārējie tās locekļi, ieskaitot Juri Celmiņu, tikuši atstāti liecinieku statusā. 2002. gadā Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa nolēmusi, ka Juris Celmiņš nav apzināti sadarbojies ar Valsts drošības komiteju.[5]
[1] Latvijas Republikas valdības
ministri, kuriem uzticību 1997. gada 7. augustā izteikusi Latvijas Republikas
6. Saeima // Latvijas Vēstnesis, Nr.199-200, (1997. gada 8. augusts),
10.lpp.
[2] Turpat.
[3] Ir.lv (2019). Uzskatu sevi nevis par aģentu, bet viņu upuri. Pieejams: https://ir.lv/2019/11/01/uzskatu-sevi-nevis-par-agentu-bet-vinu-upuri/ [sk. 16.10.2020.].
[4] Latvijas Republikas valdības
ministri, kuriem uzticību 1997. gada 7. augustā izteikusi Latvijas Republikas
6. Saeima // Latvijas Vēstnesis, Nr.199-200, (1997. gada 8. augusts),
10.lpp.
[5] Lsm.lv (2019). Kā viena pēcpusdiena var ietekmēt visu dzīvi. Juris
Celmiņš stāsta par saistību ar VDK. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ka-viena-pecpusdiena-var-ietekmet-visu-dzivi-juris-celmins-stasta-par-saistibu-ar-vdk.a337760/
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2020
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
