Foto no grāmatas "Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918 - 1940"

Fricis Rūdolfs Cervinskis

 (Valdemārpils/Ārlava)

(1895. gada 21. aprīlis – 1941. gada 12. decembris) 

pulkvedis leitnants, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris

Dzimis Ārlavas pagasta „Aparos” lauksaimnieku ģimenē.[1]

1912. gadā beidzis Talsu pilsētas skolu.[2] 1915. gada maijā mobilizēts armijā. Sākumā bijis 28. rezerves pulkā, bet no novembra mēneša – 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonā.[3] 1916. gada aprīlī beidzis praporščiku skolu, dienējis 178. rezerves pulkā, bet no maija – latviešu strēlnieku rezerves bataljonā. Tā paša gada beigās bijis 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā.[4]

1918. gada februārī Igaunijā kritis vācu gūstā, no kura atgriezies decembrī. 1919. gada martā mobilizēts sarkanajā armijā, 16. padomju Latvijas strēlnieku pulkā. Maijā dezertējis.[5] No 1919. gada 4. jūnija bijis virsleitnants pagaidu valdības bruņotajos spēkos, dienējis 3. Jelgavas kājnieku pulkā, Latgales papildu bataljonā.[6] 1921. gadā beidzis virsnieku kursus, 1931. gadā – bataljona komandieru kursus.[7]

1919. gadā precējies ar Karolīni Dragonu un 1922. gadā piedzimis dēls Ojārs. Izšķīries 1927. gadā un tajā pašā gadā apprecējies ar Katrīnu Semjonovu. Laulībā 1931. gadā piedzimis dēls Juris.[8]

1941. gada 17. maijā ticis apcietināts un aizvests uz Astrahaņas cietumu, kur tā paša gada 12. decembrī izpildīts piespriestais nāvessods.[9]

Fricis Rūdolfs Cervinskis  ticis apbalvots ar 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 4. šķiras Latvijas Viestura ordeni, Latvijas Aizsargu Nopelnu krustu, kā arī ar Lietuvas neatkarības 10. gadu jubilejas piemiņas medaļu.[10]

Par Frici Rūdolfu Cervinski kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Papildinājusi Sanita Balode

2024 

Talsu Galvenā bibliotēka

2020

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta