Ulrihs Ernsts Cimermanis
(Dundaga)

       (1772. gada 10. jūnijs – 1820.gada 5. jūnijs)

vācbaltu literatūras vēsturnieks

Dzimis Dundagā mācītāja Ulriha Johana Cimmermaņa ģimenē. Studējis filozofiju Vitenburgas universitātē Vācijā (1789 – 1792), pēc studijām iegūstot  filozofijas doktora grādu. Strādājis par mājskolotāju Kurzemē, bijis Kuldīgas iecirkņa skolu inspektors. 1796. gadā Skrundā dibinājis pansionātu jauniešiem, bijis Kuldīgas skolu iecirkņa inspektors.

Jelgavas žurnālā “Neue wochentliche Unterhaltungen” publicējis recenzijas un rakstus, to vidū arī par latviešu literatūras vēsturi: “Etwas fur Liebhaber der alten lettischen Literatur” (“Kaut kas vecās latviešu literatūras cienītājiem”, 1808. 12). Publicējis rakstus presē par skolu jautājumiem, arī rakstus par latviešu literatūru un literatūras vēsturi. Sarakstījis vācu valodā pirmo latviešu literatūras vēsturi, kur sniegtas arī īsas ziņas par autoriem. Kopumā viņa sastādītajā literatūras vēstures grāmatā aplūkoti ap 130 autoru, tā aptver laika posmu no 1530. līdz 1810. gadam.

Materiāls par vācbaltu latviešu literatūrvēsturnieku Ulrihu Ernstu Cimmermani iekļauta grāmatā „Latviešu rakstniecība biogrāfijās”.

1926. gadā izdotajā Alberta Brandes grāmatā “Latvju rakstniecība portrejās” arī iekļauta neliela informācija par U.E. Cimermani.



Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2025



Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta