Ainārs Dimants
Dzimis Aucē. Bērnībā dzīvoja Lubezerē, mācījās Popervāles pamatskolā un Valdemārpils vidusskolā. Bija vidusskolas laikraksta "Pionieris" korespondents . Piedalījies skolēnu jaunrades nometnē "Aicinājums" , un darbojies kopš jauno žurnālistu skolā "Noruna". Bijis Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs. Biznesa augstskolas “Turība” profesors, komunikācijas zinātnes doktors, studiju programmas “Komunikācijas vadība” direktors, politisko zinātņu eksperts, filozofijas zinātņu doktors. Ainārs Dimants studējis žurnālistiku Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē un Maskavas Valsts universitātes Žurnālistikas fakultātē .1993.gadā bijis stipendiāts Hamburgas Žurnālistu skolā. 1996.gadā Latvijas Universitātē ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu komunikācijas zinātnē, bet no 1999. līdz 2003.gadam studējis Berlīnes Brīvajā universitātē un ieguvis filozofijas doktora grādu politikas un komunikācijas zinātnē.
Profesionālo karjeru Ainārs Dimants sācis kā komentētājs laikrakstā “Diena”. Bijis tā korespondents Maskavā. Praktizējies un strādājis vairākos Vācijas medijos – radio “Deutschlandfunk”, laikrakstos “Frankfurter Allgemeine Zeitung”, “Volksstimme un Der Tagesspiegel”[1]. Kopš 1993.gada TV raidījuma “Skats no malas” dalībnieks, no 1997.- 1998.gada TV raidījuma “Globuss” vadītājs un “Lauku Avīzes” galvenā redaktora vietnieks, nedēļas laikraksta “Fokuss” galvenais redaktors. Kopš 2004.gada Mediju institūta valdes priekšsēdētājs. No 1993.gada līdz 1998.gadam bijis komunikācijas vēstures docētājs Latvijas Universitātē, bet 1998.gada līdz 2002.gadam – Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītājs. No 2003. līdz 2005.gadam Vidzemes Augstskolas mediju pētniecības projekta direktors. Atmodas laikā Ainārs Dimants bijis aktīvs Latvijas Tautas frontes dalībnieks, 1. un 2. Tautas frontes kongresa delegāts. No 1998. gada līdz 2002. gadam – Latvijas Pilsoniskās sabiedrības komisijas un ASV – Baltijas Partnerattiecību fonda Nacionālās ekspertu padomes loceklis, bet no 1999.gada līdz 2003.gadam – Eiropas Kustības Latvijā prezidents un pirmsreferenduma informācijas kampaņas vadītājs. Bijis arī Starptautiskās Eiropas Kustības loceklis. Ainārs Dimants bija akadēmiskās apvienības “Austrums” savietis un vecbiedrs, Vecbiedru komitejas priekšsēdis.
Žurnāliste Elīna Mierkalne laikraksta „Talsu Vēstis” stāsta par A. Dimanta skaisti padarītu darbu sava novada labā:
„Sestdien gandrīz simts Biznesa augstskolas „Turība” sabiedrisko attiecību fakultātes studenti piedalījās Ārlavas novada fonda sadarbībā ar Valdemārpils domi organizētajā talkā. (…) Komunikācijas zinātņu katedras vadītājs Ainārs Dimants, kurš pats Valdemārpilī dzīvojis kopš piecu gadu vecuma, atzinās, ka talkas organizēšana šajā vietā ir viņa ideja. Svarīgi bijis zināt, ka pretī būs cilvēki, kas ne tikai darbus iesāks, bet arī turpinās, tāpēc dekāna ideja par talku labi saslēgusies kopā ar Aināra Dimanta interesi darboties šajā vietā.”[2]
Sarakstījis tādas nozīmīgas grāmatas kā No "Latviešu Avīzē“ Pašcenzūra pret paškontroli Latvijas presē “un “ Latvijas prese 200 gados”. " līdz digitālo mediju laikmetam. Viņš prata sniegt plašu skatījumu par mediju pasaules attīstību.[3]
Maija Brūvere rakstā „Ainārs Dimants aicina uz Eiropas Savienību” stāsta:
”Ainārs Dimants – Valdemārpils!” – tā viņš stādījies priekšā kādā sanāksmē, jokodams kolēģi, kurš, sevi pieteikdams, vienmēr uzsvēra; „Rīga!”. Šī frāze Aināram bija liktenīga, jo to dzirdēja Rūta. Ja ne Valdemārpils, viņa varbūt Aināram nekādu uzmanību nebūtu pievērsusi. Bet Valdemārpilī dzīvo arī Rūtas vecvecāki Silenieki, tur dzimusi viņas mamma Maija. Tā nu divi valdemārpilnieki satikās, iemīlējās un apprecējās. (…) Bet diezgan bieži ceļš ved arī uz Valdemārpili caur Talsiem.”[4]
Apglabāts Valdemārpils kapos.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2026
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
