Krišjānis Dinsbergs (foto no ''Latviešu rakstniecība biogrāfijās'', 2003. g.)

Krišjānis Dinsbergs 

(Dundaga)

  (1830. gada 29. aprīlis – 1904. gada 13. septembris)

dzejnieks, skolotājs, jaunlatviešu publicists, tulkotājs

Krišjānis Dinsbergs (citviet - Dinsberģis) dzimis “Dingeskalnu” mājās mežsarga ģimenē. Krišjānis Dinsbergs ir Ernesta Dinsberga jaunākais brālis.[1]

Īslaicīgi mācījies Kubeles skolā pie brāļa Ernesta Dinsberga. Vēlāk mācījies Irlavas skolotāju seminārā, to pabeidzis 1854. gadā, iegūstot skolotāja tiesības.[2]

No 1854. gada līdz 1862. gadam bijis skolotājs Vārves-Pasiekstes pagastskolā.[3]

Piecdesmito gadu sākumā iepazinies ar Krišjāņa Valdemāra, Krišjāņa Barona un citu jaunlatviešu idejām. Krišjāņa Dinsberga turpmākās darbības pamatā - doma par tautas izglītošanas nepieciešamību.[4]

1862. gadā Krišjāņa Valdemāra aicināts devies uz Pēterburgu, kur darbojies par “Pēterburgas Avīžu” ekspeditoru un līdzstrādnieku, publicējot vairākus rakstus, dzejoļus un tulkojumus.[5]

1870. gadā atgriezies Kurzemē un pievērsies izglītības veicināšanas darbam. Atvēris jūrskolu Užavā un par saviem līdzekļiem iekārtojis privātskolu zemnieku bērniem.[6]

Tiek uzskatīts, ka tieši Krišjānis Dinsbergs bijis autors anonīmajam dzejojumam „Rīme par mācību saviem tautas brāļiem” (sarakstīts 1866. gadā un izplatījās rokrakstā), kurā aizstāvētas zemnieku intereses, aicinot viņus uz aktīvu cīņu pret muižniecību. Rīmei īpaša nozīme bija zemnieku nemieros no 1871. gada līdz 1872. gadam, kas norisinājās Ventspils apkaimē.[7] 1872. gadā par līdzdalību zemnieku nemieros Krišjānis Dinsbergs ticis apcietināts un izsūtīts.[8]

Pēc 1875. gada amnestijas līdz mūža nogalei dzīvojis un strādājis Rīgā.[9] Strādājis laikrakstu “Baltijas Vēstnesis”, “Baltijas Zemkopis” un “Evanģēlists” redakcijās, tirgojis grāmatas A. Pumpura grāmatveikalā Rīgā, bijis savas meitas organizētās privātskolas pārzinis, grāmatvedis.[10]

1863. gadā tapusi pirmā publikācija - dialogs “Jāpaks un Ģierts izspriežes par skol`”, kas publicēta laikrakstā “Pēterburgas Avīzes”.[11] 1874. gadā atsevišķā izdevumā nācis klajā dzejojums “Kuģinieku dziesma”, nedaudz vēlāk – 1877. gadā - aforismu krājums “Prāta karogs” un 1882. gadā iznācis Krišjāņa Dinsberga plašākais darbs -apcerējums par latviešu tautas pagātni ar nosaukumu “Baltiešu senatnes vēsture”.[12]

Bijis precējies ar ventspilnieci Annu Dinsbergu. Laulībā dzimusi meita.[13]

Apglabāts Rīgā, Lielajos kapos blakus Krišjānim Valdemāram, Krišjānim Baronam un Fricim Brīvzemniekam.[14]

1926. gadā izdotajā Alberta Prandes grāmatā “Latvju rakstniecība portrejās” iekļauta neliela informācija par Krišjāni Dinsbergu. Šajā enciklopēdiskajā izdevumā viņš minēts kā Kristjānis Dinsberģis.[15]


[1] Jaunbelzējs F. Krišjāni Dinsberģi atceroties // Padomju Karogs, Nr.77 (1976. gada 26. jūnijs), 3.lpp.

[2] Turpat.

[3] literatura.lv. Krišjānis Dinsbergs. Pieejams: http://literatura.lv/lv/person/Krisjanis-Dinsbergs/872774 [sk. 10.12.2020.].

[4] Turpat.

[5] Jaunbelzējs F. Krišjāni Dinsberģi atceroties // Padomju Karogs, Nr.77 (1976. gada 26. jūnijs), 3.lpp.

[6] Turpat.

[7] literatura.lv. Rīme par mācību saviem tautas brāļiem. Pieejams: http://literatura.lv/lv/work/Rime-par-macibu-saviem-tautas-braliem/410698 [sk. 10.12.2020.].

[8] Jaunbelzējs F. Krišjāni Dinsberģi atceroties // Padomju Karogs, Nr.77 (1976. gada 26. jūnijs), 3.lpp.

[9] Turpat.

[10] literatura.lv. Krišjānis Dinsbergs. Pieejams: http://literatura.lv/lv/person/Krisjanis-Dinsbergs/872774 [sk. 10.12.2020.].

[11] Turpat.

[12] Turpat.

[13] Turpat.

[14] Jaunbelzējs F. Krišjāni Dinsberģi atceroties // Padomju Karogs, Nr.77 (1976. gada 26. jūnijs), 3.lpp.

[15] Prande, A. (1926). Latvju rakstniecība portrejās. 94.lpp.


Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2020


Izmantojot materiālus atsauce uz biogrāfisko Dižļaužu vārdnīcu un Talsu Galveno bibliotēku obligāta