Krišjānis Dinsbergs (foto no ''Latviešu rakstniecība biogrāfijās'', 2003. g.)
dzejnieks, skolotājs, jaunlatviešu publicists, tulkotājs
Krišjānis Dinsbergs (citviet - Dinsberģis) dzimis “Dingeskalnu” mājās mežsarga ģimenē. Krišjānis Dinsbergs
ir Ernesta Dinsberga jaunākais brālis.[1]
Īslaicīgi mācījies Kubeles skolā pie brāļa Ernesta
Dinsberga. Vēlāk mācījies Irlavas skolotāju seminārā, to pabeidzis 1854. gadā,
iegūstot skolotāja tiesības.[2]
No 1854. gada līdz 1862. gadam bijis skolotājs Vārves-Pasiekstes
pagastskolā.[3]
Piecdesmito gadu sākumā iepazinies ar Krišjāņa Valdemāra,
Krišjāņa Barona un citu jaunlatviešu idejām. Krišjāņa Dinsberga turpmākās
darbības pamatā - doma par tautas izglītošanas nepieciešamību.[4]
1862. gadā Krišjāņa Valdemāra aicināts devies uz
Pēterburgu, kur darbojies par “Pēterburgas Avīžu” ekspeditoru un
līdzstrādnieku, publicējot vairākus rakstus, dzejoļus un tulkojumus.[5]
1870. gadā atgriezies Kurzemē un pievērsies izglītības
veicināšanas darbam. Atvēris jūrskolu Užavā un par saviem līdzekļiem iekārtojis
privātskolu zemnieku bērniem.[6]
Tiek uzskatīts, ka tieši Krišjānis Dinsbergs bijis autors
anonīmajam dzejojumam „Rīme par mācību
saviem tautas brāļiem” (sarakstīts 1866. gadā un izplatījās rokrakstā), kurā
aizstāvētas zemnieku intereses, aicinot viņus uz aktīvu cīņu pret muižniecību.
Rīmei īpaša nozīme bija zemnieku nemieros no 1871. gada līdz 1872. gadam, kas norisinājās Ventspils apkaimē.[7]
1872. gadā par līdzdalību zemnieku nemieros Krišjānis Dinsbergs ticis apcietināts un izsūtīts.[8]
Pēc 1875. gada amnestijas līdz mūža nogalei dzīvojis un
strādājis Rīgā.[9] Strādājis
laikrakstu “Baltijas Vēstnesis”, “Baltijas Zemkopis” un “Evanģēlists” redakcijās,
tirgojis grāmatas A. Pumpura grāmatveikalā Rīgā, bijis savas meitas organizētās
privātskolas pārzinis, grāmatvedis.[10]
1863. gadā tapusi pirmā publikācija - dialogs “Jāpaks un
Ģierts izspriežes par skol`”, kas publicēta laikrakstā “Pēterburgas Avīzes”.[11]
1874. gadā atsevišķā izdevumā nācis klajā dzejojums “Kuģinieku dziesma”,
nedaudz vēlāk – 1877. gadā - aforismu krājums “Prāta karogs” un 1882. gadā
iznācis Krišjāņa Dinsberga plašākais darbs -apcerējums par latviešu tautas
pagātni ar nosaukumu “Baltiešu senatnes vēsture”.[12]
Bijis precējies ar ventspilnieci Annu Dinsbergu. Laulībā
dzimusi meita.[13]
Apglabāts Rīgā, Lielajos kapos blakus Krišjānim Valdemāram,
Krišjānim Baronam un Fricim Brīvzemniekam.[14]
1926. gadā izdotajā Alberta Prandes grāmatā “Latvju rakstniecība portrejās” iekļauta neliela informācija par Krišjāni Dinsbergu. Šajā enciklopēdiskajā izdevumā viņš minēts kā Kristjānis Dinsberģis.[15]
[1] Jaunbelzējs F. Krišjāni
Dinsberģi atceroties // Padomju Karogs, Nr.77 (1976. gada 26. jūnijs),
3.lpp.
[2] Turpat.
[3] literatura.lv. Krišjānis Dinsbergs. Pieejams: http://literatura.lv/lv/person/Krisjanis-Dinsbergs/872774
[4] Turpat.
[5] Jaunbelzējs F. Krišjāni
Dinsberģi atceroties // Padomju Karogs, Nr.77 (1976. gada 26. jūnijs),
3.lpp.
[6] Turpat.
[7] literatura.lv. Rīme par mācību
saviem tautas brāļiem. Pieejams: http://literatura.lv/lv/work/Rime-par-macibu-saviem-tautas-braliem/410698 [sk. 10.12.2020.].
[8] Jaunbelzējs F. Krišjāni
Dinsberģi atceroties // Padomju Karogs, Nr.77 (1976. gada 26. jūnijs),
3.lpp.
[9] Turpat.
[10] literatura.lv. Krišjānis Dinsbergs. Pieejams: http://literatura.lv/lv/person/Krisjanis-Dinsbergs/872774
[11] Turpat.
[12] Turpat.
[13] Turpat.
[14] Jaunbelzējs F. Krišjāni
Dinsberģi atceroties // Padomju Karogs, Nr.77 (1976. gada 26. jūnijs),
3.lpp.
[15] Prande, A. (1926). Latvju
rakstniecība portrejās. 94.lpp.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2020
Izmantojot materiālus atsauce uz biogrāfisko Dižļaužu vārdnīcu un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
