Ansis Druviņš
(Talsi)
(1894. gada 26. septembris – 1987. gada 7. jūlijs )
Talsu fotomākslinieks
Ansis Druviņš
Dzimis Nurmuižas pagasta Strādniekos. Kārļa un Bīnes Druviņu ģimenē. Tēvs bijis strādnieks meža izstrādes darbos un kā slīperis - dzelzceļa sliežu gulšņu cirtējs. Ģimenē auguši četri bērni. Ar teicamām sekmēm pabeidzis F. Cirķeļa tirdzniecības skolu ar Valsts ģimnāzijas tiesībām. 1911.gadā teicami nokārtojis papildu eksāmenu latīņu valodā ģimnāzijas 4. klases līmenī, un iestājas darbā par aptiekāra māceli aptiekā Jelgavā, kur nostrādāja dažus mēnešus. 1912. gadā Pēterburgā gatavojas iestājeksāmeniem Pēterburgas Elektrotehniskajā institūtā. Taču materiālo apstākļu spiests iestājas darbā par ierēdni Pēterburgas Galvenajā telegrāfa kantorī. Tur viņš apgūst telegrāfista specialitāti. Tad seko aktīvais karadienests Krievijas armijā. 1921. gada janvārī tiek atbrīvots no karadienesta, un viņš repatriējas uz Latviju. Viņš piesaka savu kandidatūru ierēdņa amatam Satiksmes ministrijas Pasta - Telegrāfa Virsvaldē. Tiek norīkots darbā uz Daugavpili. Laimīga gadījuma rezultātā Talsu Pasta – Telegrāfa kantorī atbrīvojas vieta un Ansi pārceļ no Daugavpils uz Talsiem. Strādājot viņam rodas doma par nodarbošanos ar fotogrāfiju. Tajos laikos tas bija kaut kas visai īpašs. Ansis pērk attiecīgu literatūru, kura gan ir pieejama tikai vācu valodā. Fotoaparāti ir dārgi, tādēļ tiek nopirkts tikai fotoaparāta objektīvs, bet iztrūkstošo no detaļām izgatavo pats. Aptuveni ap 1924. gadu Ansis Druviņš ar dzīvesbiedri Martu nolemj, ka ir pienācis laiks vaļaspriekam pārtapt papildus ienākumu avotā. Tiek izgatavotas pirmās Talsu skatu kartes, kuras izliktas pārdošanā grāmatnīcā. Talsinieki arvien biežāk aicina fotogrāfu privātā kārtā izgatavot savus portretus, ģimeņu, cilvēku grupas svarīgos dzīves gadījumos. 1954. gada septembrī Ansi Druviņu reāli vienīgā darbavieta aizvada pensijā. Viņā atstājis mums vizuālu vērtību mantojumu par noteiktu laika sprīdi Talsu vēsturē[1].
Žurnālistes Ilzes Kārkluvalkas rakstā “Talsinieki noteikti vēl atceras fotogrāfu Druviņu” izlasāms:
“Varbūt kāds var pierādīt ko citu, bet šis fotogrāfs skrupulozi ir fiksējis Talsu pilsētas vietas, tādējādi saglabādams vēsturei unikālu ieskatu pirmskara Latvijas ainavā – bez šodien atpazīstamām ēkām, ceļiem, ielām un pat kokiem.”[2]
Iepriekš minētajā rakstā iekļauti daži fotogrāfa stāstījumu fragmenti par savu dzīvi:
“1911. gadā pabeidzu Talsu privāto F. Cirķeļa četrklasīgo skolu ar Valsts ģimnāzijas tiesībām. Tanī pat gadā izturēju Jelgavas ģimnāzijā eksāmenu latīņu valodā un iestājos par aptiekāra mācekli Jelgavas aptiekā. Nostrādāju tikai dažus mēnešus, kad vecākais brālis Indriķis mani aicināja pie sevis uz Petrogradu, kur, ņemot stundas pie studentiem, gatavojos iestāšanās eksāmeniem Pēterburgas Elektrotehnikas institūtā.”[3]
2015. gada pavasarī izdota viņa fotogrāfiju grāmata „Talsi – kalnu un ezeru pilsēta” – grāmata veltīta fotomākslinieka 120 gadu jubilejas atcerei. Par A. Druviņa dienesta laiku, gaitām un šajos gados iegūtajām prasmēm izlasāms Anša Druviņa mazdēla Ulda Lakševica ievadrakstā, kas publicēts fotomākslinieka 120. dzimšanas dienas atcerei izdotajā fotoalbumā „Talsi – kalnu un ezeru pilsēta”. Mazdēla raksts ļauj izsekot fotomākslinieka mūža gaitām dažādos laika posmos, kā arī sniedz ieskatu A. Druviņa dzīves spilgtākajos vaļaspriekos.
A. Druviņš apglabāts Antiņu kapsētā.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2026
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
