Līze Dzeguze
Dzimusi Stendes muižas galdnieka Reiņa Dzeguzes deviņu bērnu ģimenē . Līze ir pastarīte, jaunākais no bērniem. Mācības uzsākusi Stendes Adamoviča pamatskolā. Mācījusies arī Lībagu pamatskolā. 1926. gadā absolvējusi Talsu Valsts ģimnāziju. Studējusi Mākslas akadēmijā Tēlniecības meistardarbnīcā pie Kārļa Zāles un Konrāda Ubāna . Pirms tam strādājusi par kasieri pārtikas veikalā Rīgā, jo uzreiz iekļūt Mākslas akadēmijā neizdodas. Tur strādājot, dekorējusi sava veikalu skatlogus ar dažādiem dārzeņiem, veidojot no tiem figūras un figūriņas. Uzsākusi arī dažādu tēlu griešanu no liepas koka, sarīkojusi arī savu pirmo koka sīkplastikas izstādi. L. Dzeguzes koka skulptūriņas piedalījušās arī Latvijas pirmajā daiļamatniecības izstādē 1937. gadā, kur viņa ieguva zelta medaļu. Otru zelta medaļu jaunā pašdarbības māksliniece iegūst tajā pašā gadā Vispasaules izstādē Parīzē, un arī trešo tā paša gada vasarā Rūpniecības izstādē Jelgavā. 1943. gadā Līze Dzeguze beidz Mākslas akadēmiju pie Kārļa Jansona ar diplomdarba skulptūru „Paaudžu ceļš”[1].
Pēc akadēmijas beigšanas Līze Dzeguze pārceļas uz Talsiem un strādājusi par zīmēšanas skolotāju Talsu apriņķa pamatskolā – līdz 1945. gadam. Darbojusies stājtēlniecībā, veidodama kokā sirsnīgi un humoristiski traktētas sadzīves žanra skulptūras, veidojusi dzīvnieku figūras porcelānā, betona lējumus strūklakām. Piedalījusies daudzās izstādēs Latvijā un ārvalstīs kopš 1936. gada[2]. 1946. gadā Līze Dzeguze apprecas ar savu studiju biedru alūksnieti Rūdolfu Alderu, strādāja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Māksliniece apbalvota ar medaļu „Par izcilu darbu”. Saņēmusi LPSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces goda nosaukumu .
Novada pētnieks Z. Kalmanis rakstā "Ar smaidu acīs” laikrakstā "Padomju Karogs” saka:
"Līzes Dzeguzes mūža darbs saistās ar pašu nepastarpinātāko un patiesāko raksturu – bērnu un lauku ļaužu – attēlojumu. pamatā – koka skulptūra, kaut gan laika gaitā mēģināts arī betons, bronza, keramika, terakota, māls. Koks tomēr palicis tēlniecības vecmeistares mīļākais materiāls. Šis materiāls vislabāk raksturo pašu mākslinieci, jo gaišums un dvēseles siltums staro cilvēkiem caur viņas radītajiem tēliem”.[3]
1961. gadā izdota grāmata "Līze Dzeguze”. Par mākslinieces Talsos pavadīto laiku lasāms arī E. Šmeltes un I. Tamsona grāmatā "Talsu ģimnāzija: pirmie trīsdesmit”. Zigurda Kalmaņa grāmatā “Vējš pāri Lībagiem” nodaļā “Novada ļaudis”, atrodams arī interesants fakts:
„Līze Dzeguze 1978. gadā dāvina Valsts Stendes selekcijas stacijas jaunceltajam bērnudārzam koka skulptūru "Māte un bērns” un bērnu figūru grupu strūklakai, kas joprojām priecē Lībagu sākumskolas audzēkņus un viesus”.[4]
Tēlniece apbedīta Rīgā Pirmajos Meža kapos.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2026
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
