Diāna Dzelme 

(Talsi)

(1970. gada 11. marts)

keramiķe, kopā ar Nauri Galviņu biedrības “Ciparnīca”/Tals’ keramik” dibinātāji, 2011. gadā saņēmusi Žaņa Sūniņa prēmiju vizuālajā mākslā

Bērnības gadus pavadījusi Skaistkalnē. Māte strādājusi par vecmāti, bet tēvs par mežsargu.[1]

Laikrakstā “Talsu Vēstis” Diāna Dzelme savas bērnības gaitas raksturojusi šādi:[2]

"Mēs dzīvojām laukos, un nekādos pulciņos negāju, bet man bija izcila sabiedrotā, klasesbiedrene, kura joprojām ir mana draudzene. Man patika veidot ar plastilīnu, bet viņas aizraušanās bija papīra leļļu zīmēšana, un viņa kļuva par modelētāju. Mums abām bija gandrīz vai sacensība, kura uztaisīs kaut ko jaunu. Protams, vecāki to visu vēroja un redzētais viņus pārsteidza."

Mācījusies Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas keramikas nodaļā.[3] Studējusi Latvijas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātē.[4]

Tālākās dzīves gaitas un saistību ar Talsiem Diāna Dzelme “Talsu Vēstīm” atspoguļojusi šādi:[5]

"Pēc Rēzeknes bija kaut kur jādzīvo un jāstrādā. Vecāki un brālis atnāca uz Kurzemi, un es nodomāju, ka arī meklēšu darbu Talsos. Aizgāju uz domi un pavēstīju, ka man vajag darbu. Piedāvāja Laucienes pamatskolā par zīmēšanas skolotāju. Biju sev stingri apsolījusi strādāt vienalga ko, tikai ne par skolotāju. Likās, ka tas ir visgrūtākais darbs pasaulē."

Par skolotāju, lai arī uzskatījusi to par ļoti grūtu darbu, nostrādājusi 15 gadus. Pēc mākslas skolas atvēršanas Talsos, strādājusi par skolotāju tajā.[6] Talsu Mākslas skolā izveidojusi arī mācību programmu pieaugušajiem, kuras ietvaros bijis iespējams apgūt kompozīciju, zīmēšanu, gleznošanu un veidošanu.[7] Strādājusi arī Rojas Mūzikas un Mākslas skolā par skolotāju.[8]

Biedrība ““Ciparnīca”/Tals’ keramik’” dibināta 2006. gada 2. novembrī. Diāna Dzelme biedrību nodibinājusi kopā ar kolēģi un domubiedru Nauri Galviņu.[9] Pilsētas svētkos biedrība rīkojusi atvērtās darbnīcas, sadarbojusies ar teātri, bērnu bibliotēku, domi. Biedrība rīkojusi arī ikgadējas izsoles, kurās izsolījusi traukus.[10] Tā organizējusi arī keramikas un stikla apgleznošanas nodarbības pieaugušajiem.[11] Organizējusi arī projekta ciklu “Burkānciema Lielgabalielas cepļi”, kā arī dažādas akcijas un vairākas izstādes Latvijā un ārpus tās.[12] Biedrības ““Ciparnīca”/Tals’ keramik’” pirmā patstāvīgā izstāde “Pie saknēm” tikusi atklāta 2010. gadā.[13] 2015. gadā Talsu mākslas dienās Talsu novada muzejā tika atklāta otrā plašākā izstāde ar nosaukumu „Svētdiena”.[14]

Diāna Dzelme ir arī viena no brīvās mākslas telpas “Baložu pasts” idejas autorēm. Brīvās mākslas telpa “Baložu pasts”  dibināta 2015. gadā un atklāta 3. jūlijā. Tajā radoši cilvēki un mākslinieki veido amatiermākslas un modernās mākslas izstādes, dažādas darbnīcas un ekspozīcijas.[15]

Laikrakstam “Talsu Vēstis” 2016. gadā Diāna Dzelme par “Baložu pasta” brīvās mākslas telpu atklājusi:[16]

"Baložu pasts” ir vieta, kur satiekas divi būtiski laiki – pagātne un tagadne -, radot savādas, bet patīkamas emocijas, esot kādreizējā Talsu pasta ēkā, staigājot pa nelielajām istabiņām, kuru sienas nu ir atsvaidzinātas ar mūsdienīgām gleznām un fotogrāfijām, kas priecē lielus un mazus interesentus."

2011. gadā Diāna Dzelme par gadā paveikto vizuālajā mākslā saņēmusi Talsu novada pašvaldības iedibināto Žaņa Sūniņa prēmiju.[17] 2015. gadā saņēmusi Talsu novada pašvaldības apbalvojumu kultūrā – goda nosaukumu “Gada kultūras cilvēks”. Šo apbalvojumu keramiķe saņēmusi par iniciatīvu un radošu darbu mākslas pieejamības nodrošināšanā novadā.[18]

"Man šķiet, ka ar mālu notiek veiksmīga enerģijas apmaiņa – dusmas vari ieklapēt mālos, kamēr tos mīci, bet mīlestību ielikt, kad taisi podu, tāpēc podnieki ļoti ilgi izskatās jauni un ilgi ir stipri," šādu atziņu laikrakstam “Talsu Vēstis” 2008. gadā paudusi Diāna Dzelme.[19]

Par Diānu Dzelmi kopkatalogā

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2020

Izmantojot materiālus atsauce uz biogrāfisko Dižļaužu vārdnīcu un Talsu Galveno bibliotēku obligāta