Voldemārs Eikins
(Virbi)

       ( 1934. gada 13. jūnijs – 2019. gada 20. aprīlis)

ārsts

Dakteri Voldemāru Eikinu 2005. gadā pagasta ļaudis izvirzījuši titulam „Latvijas lepnums”. Tur starp 400 pretendentiem iegūstot nomināciju „Pagasta lepnums”.

 „Talsu novada Virbu pagastā ikviens iedzīvotājs var un grib lepoties ar savu ilggadējo medicīnas feldšeri Voldemāru Eikinu, kurš pats varbūt neapzinās, ka šajā nelielajā Latvijas daļiņā ir īpašs cilvēks, kurš nenēsā uzplečus vai augstus titulus, bet gan vienkāršu somu ar visu nepieciešamo ikvienam, kuram tajā brīdī sāp...” Tā pagasta ļaudis rakstīja  par savu feldšeri, izvirzot balvai. Feldšera darbu Virbos V. Eikins sāk 1959. gadā, šajā grūtajā un atbildīgajā darbā  nostrādājot 40 sava mūža gadus.

Bijis sociālais darbinieks Virbos. V. Eikins bijis Virbu pensionāru kluba „Pīlādzis” vadītājs.  Izdevis informatīvo lapiņu ”Virbu Vēstis”. Virbos šis vīrs tika godāts, cienīts un nenovērtējams.

Žurnālistes Ingrīdas Valdmanes rakstā „Pagasta feldšeris” ir rakstīts:

„Virbu pagasts nav iedomājams bez feldšera Voldemāra Eikina, jo visiem iedzīvotājiem šķiet, ka viņš te ir bijis vienmēr”. Tālākā sarunā ar žurnālisti V. Eikins stāsta: „Nāku no Tukuma puses, taču par savējo uzskatu Virbu pagastu, kur nodibināta ģimene, piedzimuši un izauguši abi bērni, kur labprāt ciemojas pieci mazbērni. kad vēl mācījos skolā, zināju, ka dzīvi saistīšu ar medicīnu. manas sekmes gan nebija tādas, lai stātos Medicīnas institūtā, tāpēc izvēlējos Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārijas fakultāti. Neizdevās. Tad bija armijas gadi. Pēc tiem atkal mēģināju iestāties augstskolā, taču neveiksmīgi. Nu, paša vaina bija… Bet no medicīnas nevēlējos atkāpties, kļuvu par Rīgas 2. medicīnas skolas audzēkni, mācījos P. Stradiņa klīniskajā slimnīcā. Biju ieguvis feldšera specialitāti. (..)Jā, man atliek laiks arī kādam vaļaspriekam. Visu mūžu esmu sportojis, tāpēc labi jūtos un neesmu slimojis. Kas tas par feldšeri, kurš nevar uzklausīt pacientu, jo viņam pašam sāp galva vai ir iesnas? Esmu cīrulis, ceļos sešos un skrienu. Ziemā spēlēju badmintonu. Man patīk arī darbs mežā – cirst un zāģēt kokus. Kustības ir vajadzīgas. Sāc tikai vāļāties pa gultu un sevi žēlot, tūlīt klāt arī būs slimība un vājums!”[1]

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2025

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta