Foto no portāla vikipedia. org
Rūdolfs Ermanbriks
Dzimis Dundagas pagasta Mazirbē. Viņa tēvs bijis Mazirbes drēbnieks. Tēvs labi pārvaldījis lībiešu valodu un aktīvi iesaistījies Līvu savienības darbā. Viņa dzīvesbiedre Emīlija bija latviete, tāpēc ģimenē runāja latviski un Rūdolfs lībiski runāt neiemācījās. Pirmā pasaules kara laikā ģimene devās bēgļu gaitās uz Krieviju, dzīvoja Ufā. Pēc atgriešanās mājās, Rūdolfs sāk skolas gaitas. Pirmo izglītību ieguvis Mazirbes pamatskolā, bet mūzikas pamatus apguvis Ventspils mūzikas skolā un Rīgas Tautas konservatorijā pie komponistes Lūcijas Garūtas. Paralēli mācībām Tautas konservatorijā, 1935. gadā R. Ermanbriks beidz Rīgas Skolotāju institūtu. kur reizē apguvis arī kora diriģēšanu pie mūziķa Jēkaba Vītoliņa[1].
Pēc Rīgas Skolotāju institūta beigšanas Rūdolfs vispirms strādā par skolotāju Rīgas 2. jaukto tautību pamatskolā. Laikā no 1940. līdz 1952. gadam R. Ermanbriks ir Mazirbes skolas skolotājs. Pēc Otrā pasaules kara Mazirbē kultūras dzīve atjaunojās un dibinājās arī koris. Mazirbes pamatskolas skolotājs un direktors Rūdolfs Ermanbriks bija kora dibinātājs un diriģents. Korī piedalījās visi skolas skolotāji, tehniskie darbinieki, ciema iedzīvotāji un pat skolnieki. Jauktajā korī kopā bija līdz 30 dziedātāju. Lībiešu tautas nama atklāšanas svinībās 1939. gada 6. augustā koris dziedāja Rūdolfa apdarinātu tautasdziesmu „Knaš neitšt vāldāpuţkoz”, bet Dundagas pūtēju orķestris spēlēja lībiešu tautasdziesmu virkni jaunā R. Ermanbrika aranžējumā. Pēc tam strādājis par skolotāju Dundagā. Tālākos mūža gadus līdz 1974. gadam R. Ermanbriks ir Kolkas skolas direktors. Vērts iepazīties ar Baibas Šuvcānes grāmatā “Senais lībiešu ciems Kolka” sniegtajiem materiāliem, it īpaši ar rakstu “Skolas direktors Rūdolfs Ermanbriks”. R. Ermanbriks bija ne tikai erudīts un atzīts pedagogs, bet lielisks kordiriģents, kurš aranžējis skaņdarbus koriem, ansambļiem, veidojis līvu tautasdziesmu apdares. Viņa vadītie kori Dziesmu un Deju svētkos ieguvuši godalgotas vietas. Viņš izveidoja instrumentālu orķestri, kur dažādus instrumentus spēlēja ap 20 dalībnieku. Ermanbriks vadīja arī tautas mūzikas ansambli: četri akordeoni, piecas dombras[2].
Kolkas sieviešu koris ar diriģentu Rūdolfu Ermanbriku dziesmu skatē 20. gs. 60. gados.
/foto no grāmatas B. Šuvcāne. Senais lībiešu ciems Kolka/
Rūdolfs Ermanbriks aktīvi atbalstīja savas dzīvesbiedres Mirdzas Ermanbrikas vadīto lībiešu tautas tērpu atjaunināšanu Mazirbē Rūdolfs Ermanbriks apbalvots ar diviem Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstiem, ar medaļu „Par teicamu darbu” un nozīmi „Teicamnieks izglītības darbā”.
Rūdolfs Ermanbriks mūžībā aizgājis 1989. gada 6. aprīlī. Apbedīts Ragaciema kapsētā.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2026
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
