Māksliniece Laura Feldberga (Foto no httpssatori.lvprofilelaura-feldberga)

Laura Feldberga

(Sabile)

(1975. gada 9. oktobris)

māksliniece, grafiķe

Laura Feldberga ir dzimusi Rīgā. Viņas tēvs ir Ojārs Feldbergs – mākslinieks, tēlnieks, Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja iedibinātājs un vadītājs.

No 1987. gada līdz 1994. gadam Laura Feldberga mācījusies Jāņa Rozentāla mākslas vidusskolā. Pēc vidusskolas laikā no 1994. gada līdz 2000. gadam mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijā. 2000. gadā pabeigusi Grafikas nodaļu, savukārt 2002. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu.

No 1995. gada piedalās grafikas, glezniecības, vides objektu izstādēs, radošos simpozijos un darbnīcās Latvijā un ārvalstīs. Bijušas arī personālizstādes Talsos.

Laura Feldberga strādā dažādās grafikas tehnikās, glezno, veido instalācijas, darbojas iespieddarbu dizaina jomā, kā arī ir buto dejotāja un grāmatu ilustratore.

No 1995. gada līdz 2007. gadam Laura Feldberga strādājusi kā māksliniece un radošo projektu kuratore Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā.[1]

Kopš 2003. gada ir Latvijas Mākslinieku savienībā.

Alise Tīfentāle par Lauru Feldbergu žurnālā “Studija” rakstījusi šādi:[2]

"Nav jēgas jautāt Laurai Feldbergai, vai mākslai ir jēga. Viņa nav no tiem cilvēkiem, kuri uzķertos uz lētu provokāciju, un turklāt viņa zina savu atbildi. Šaubas viņai svešas, un ar muļķīgiem jautājumiem viņu nesamulsināt. Viss, ko viņa dara, saistīts ar mākslu. Māksla viņai ir pašsaprotama un gandarījumu sniedzoša nodarbošanās, un Laura mākslai tic. Šķiet, Laura ir sev atbildējusi uz daudziem tādiem jautājumiem, ko man sev būtu bail pat uzdot. Viņa ir pateicīga vecākiem par iespēju būt un strādāt Pedvālē, un pat Lauras laika izjūta lielā mērā saistīta ar Pedvāli - viņa saka: "tas laikam bija ūdens sezonā", “to es taisīju zemes sezonā”. Daudzi Lauras darbi tapuši dabā. [..] Pirmajā mirklī daži Lauras darbi var likties vīrišķīgi - izmantota zeme, akmeņi, koks, metāls, stikla lauskas un citi neapstrādāti, pirmatnēji, nesavaldīti materiāli, nereti visa ir daudz un viss ir smags. Tajā pašā laikā viņa piešķir saviem darbiem sapņainu vieglumu un emocionalitāti. Kā tas iespējams? “Tās taču ir nesavienojamas lietas,” es saku Laurai. "Tas taču ir tikai materiāls! Visi mani darbi ir romantiski, uz sajūtām balstīti," viņa paskaidro. Līdzīgi kā sarunā, negaidīti izdzirdot kādu no mazajiem dzīves paradoksiem, klausītājs jūt vieglas tirpas, uz Lauras darbiem skatoties var pārdzīvot ko līdzīgu - tie ir vienkārši savā materiālajā eksistencē un emocionāli iedarbīgi, dziļi un reizēm arī aizkustinoši maigi savā būtībā. Laura, pēc izglītības grafiķe, daudz strādājusi arī grafikas Žanrā. Bet tieši ar vides objektiem viņa panāk to vārdos netulkojamā “mazā, klusā brīnuma” pārdzīvojumu. Iespējams, Laura ir atklājusi “zelta griezumu”, izsakot savus romantiski skarbos paradoksus telpiskā valodā. Vai – līdzībās."

Viens no Lauras Feldbergas darbiem izstādē ''Rudens. Piederība'' Talsu novada muzejā 2018. gadā, Foto - Sandis Priede (Foto no httpswww.talsumuzejs.lv)

Intervija ar mākslinieci izlasāma arī žurnālistes Ilzes Kārkluvalkas rakstā “Spilgts un radoši svaigs pieteikums” laikraksta “Talsu Vēstis” 2000. gada 30. marta numurā[3], kā arī rakstā “Savādi ir atkal abām kājām nostāties ierastajā īstenībā” laikraksta “Talsu Vēstis” 2009. gada 17. oktobra numurā.[4]

2012. gadā apgādā „Mansards” nākusi klajā Džeimsa Hopkinsa un Joko Danno divpadsmit dzejoļu ciklu grāmata „snaudošais tīģeris sapņo par rīgu”. Dzeja tapusi, abiem autoriem atrodoties katram savā mītnes zemē un saziņai izmantojot tīmekli. Māksliniece Laura Feldberga katram dzejolim veidojusi savu asociatīvu atspulgu. Darbu veidošanā izmantoti divi izteiksmes līdzekļi – zīmējums un kolāža, simboliski sasaucoties ar grāmatas divu autoru personībām un dzīves redzējumu, kas atklājas tekstos.[5]

Lauras Feldbergas literārie darbi lasāmi interneta žurnālā “Satori”. 2012. gada Prozas lasījumos par stāstu "Klikšķis" Laura saņēma valodas centra "Skrivanek Baltic" speciālbalvu.[6]

Par Lauru Feldbergu kopkatalogā