Ojārs Feldbergs

10.10.1947.

tēlnieks

Dzimis Rīgā. Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja iedibinātājs un vadītājs. Par Sabiles popularizēšanu viņa vārds ierakstīts pilsētas Goda grāmatā.

Personiskā informācija

Dzimis Rīgā. Beidzis LMA Tēlniecības nodaļu (1976).

Darbība

Izstādēs un simpozijos piedalās kopš 1972. gada. Darbi eksponēti ļoti daudzās ārvalstīs. Mākslinieku savienības biedrs kopš 1981. gada.

2007. gadā mākslinieks Ojārs Feldbergs uzsāka akmeņu stādīšanas un audzēšanas eksperimentu. 2008. gada 1. decembrī Ojārs Feldbergs kopā ar Talsos dzīvojošo mākslinieci Gunu Millersoni devās uz Briseli, lai tur iestādītu akmens stādu, kura šķirnei dots nosaukums Petraflora Pedvalensis. No Latvijas atvestais plaukstas lieluma akmens iestādīts Leopolda parkā netālu no Eiropas institūcijām. Tēlnieks norāda, ka viņam šķitis svarīgi iedēstīt akmeni tieši Briselē, jo Eiropas Savienība ļoti spēcīgi šobrīd ietekmē Latvijas dzīvi. Arī Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā 0,5 hektāru platībā tika iekopts eksperimentālais akmeņu stādījumu lauciņš. Stādījumi tiek kopti – vagoti, ravēti, laistīti, migloti, apdūmoti un visādi citādi loloti. Eksperimenta nolūkos akmeņu stādījumi tiek papildināti un savus akmeņus tajos ir iestādījuši viesi no dažādām pasaules valstīm. Ir stādīti akmeņi arī Norvēģijā aiz Polārā loka, Opeidas pilsētā, kur savulaik piedzima un dzīvoja ievērojamais norvēģu rakstnieks Knuts Hamsuns.

Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs

1992. gadā tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs bijušo Firkspedvāles un Briņķpedvāles muižu ēku apkārtnē Abavas upes ielejas gleznainajā krastā 200 ha platībā izveidoja Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju. Pedvāles muzejs ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un ietilpst īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorijā Abavas ieleja. Muzeja pastāvīgā kolekciju veido vairāk nekā 150 mākslas darbu, kas radīti simpoziju, plenēru un darbnīcu laikā. Tā ietver arī Ojāra Feldberga darbu ekspozīcijas, kā arī Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, kas regulāri tiek papildinātas un mainītas. Mērķis ir radīt vietu, kurā radoša doma varētu gan veidoties, gan realizēties saskaņā ar ainavisko vidi un rezultātā kļūt par šīs vides sastāvdaļu. Māksliniekiem un apmeklētājiem tiek piedāvāti vienkārši uzturēšanās apstākļi lauku stilā, kas ietver nelielu viesu namu, restorānu, konferenču zāli un piknika vietas.

Pasaules kultūras mantojuma fonds 1996. un 1998. gadā Abavas ieleju kopā ar Pedvāles muižu kompleksu iekļāvis 100 Pasaules apdraudēto kultūras pieminekļu sarakstā. Novērtējot Pedvāles muzeja darbību, 1999. gadā UNESCO piešķīra tam starptautisku Melinas Merkuri balvu par kultūrainavas saglabāšanu un attīstību.

Par Pedvāles brīvdabas muzeja izveidošanu, par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un Sabiles vārda popularizēšanu pasaulē Ojāra Feldberga vārds 2003. gada 18. novembrī ierakstīts Sabiles pilsētas Goda grāmatā.

Avoti

Žurnāla “Studija” 2003. gada 2. numurā izlasāms žurnālista Arta Sveces raksts par Ojāru Feldbergu. Mazs ieskats Ojāra Feldberga domu pasaulē:
“(..) Pilnīgi nejauši iekļūstot Mākslas akadēmijā un uzsākot, arī nejauši, mācīties tieši tēlniecību, es pirmajā vai otrajā kursā sāku apjaust sevi, savas iespējas, un to, ka mani varbūt neinteresē veidot krūšutēlus vai skulptūras ar rokām un kājām vai nocirstām galvām, kādas ir saražotas tūkstošiem pasaulē. Man vajadzēja domāt, kāpēc tad tas tiek darīts, kas vispār ir māksla, kas ir mākslinieks, kas es esmu un kas es būšu. Paanalizējot situāciju, šos sastindzinātos tēlus ar paceltām vai noliektām galvām, smaidošām vai skumjām sejām, es saskatīju tajos kaut kādus dvēseles pārdzīvojumus, prieka vai bēdu pēdas. Bet kaut kas tajos to visu bija izraisījis. Man likās, ka mani saista atveidot to, ko cilvēks redz. Pārvērst to mākslas darbā, attīrot no visa liekā, vispārinot. Lai cilvēks pats paliek dzīvs un skatās uz šo priekšmetu, un domā. Tāpat kā dzejā vai grāmatā, kur kaut kas ir formulēts vārdos, vai skaņdarbā, kur tas ir formulēts skaņās, tāpat kaut kāds jēdziens, situācija ir formulēta masā, kas ir ielikta telpā. Skulptūra ir telpiska, un šī cilvēku spēja (ne visiem tā ir) ievietot šīs trīs dimensijas sev te kaut kur galvas vidū un grozīt apskatīt, radīja manī vēlmi radīt šādus objektus. Un tad es arī izveidoju gan teoriju, gan formulu “Telpa, masa, apziņa” un ar šo formulu pētīju dabu, tās parādības, jēdzienus.”Laikrakstā „Talsu Novada Ziņas” 2015. gada 1. decembrī izlasāma informācija:
„20. novembrī Šlokenbekas muižā notika Kurzemes Tūrisma asociācijas kvalitātes balvas „Lielais Jēkabs 2015” pasniegšana. Mūsu novadnieks, tēlnieks Ojārs Feldbergs saņēma „Lielā Jēkaba 2015” balvu „Dižais ieguldījums Kurzemes tūrisma attīstībā 2015”.
Interesanti iepazīties ar žurnālistes Elīnas Lāces rakstu “Ojārs Feldbergs sasniedzis Feldberga kalna virsotni Vācijā” (“Talsu Vēstis”, 2017. gada 26. maijs):
“Turpinot 70. jubilejas gada radošās aktivitātes, tēlnieks Ojārs Feldbergs apmeklēja Feldberga kalnu Švercvaldē Vācijā, lai iestādītu akmeni, kuru, savus vēlējumus nododot, starp citu, rokās sildījuši arī “Talsu Vēstu” darbinieki.”Attēls: Kalve, A. (1983). Rīta cēliens. Māksla, Nr. 1, 01.01. 14. lpp.

Par Ojāru Feldbergu kopkatalogā

Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta