Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Latvijas brīvības cīnītājs, apbalvots
ar Viestura ordeņa 1. pakāpes Goda zīmi
Dzimis Nurmuižas pagastā.[1]
Beidzis amatniecības skolu. Izmācījies par atslēdznieku un kalēju.[2]
No 1912. gada bijis krievu armijā, dienējis 4. vezumnieku bataljonā Berdičevā. Ticis paaugstināts par feldfēbeli. Piedalījies kaujās pret Austriju. Ticis vairākkārt ievainots un ieguvis apbalvojumus.[3]
Latvijas armijā iesaukts 1919. gadā Rīgā. Bijis vada komandieris un cīnījies pret bermontiešiem. Piedalījies Latgales atbrīvošanā.[4]
1919. gadā kaujā pie Bolderājas kāpās Eduards Ernests Freibergs, neskatoties uz ienaidnieka spēcīgo uguni un lielajiem zaudējumiem mūsu rindās, sava vada priekšgalā pirmais ielauzies bermontiešu ierakumos, kur saņēmis ložmetēju un vairākus gūstekņus, tā sekmēdams tālākos panākumus.[5]
Atvaļināts 1920. gadā. Divus gadus vēlāk iestājies robežpolicijas dienestā Jēkabpils apriņķa 1. iecirknī. Bijis robežapsardzības posteņa priekšnieks.[6]
Eduardam Ernestam Freibergam tikusi piešķirta jaunsaimniecība Pilskalnes pagasta Pilskalnes muižā.[7]
1940. gadā atvaļināts. Dzīvojis Neretas pagasta “Brīvkalnos”.[8]
Pēc Otrā pasaules kara dzīvojis Tukuma rajona Vecmuižas pagastā. Bijis Tukuma MRS strādnieks.[9]
1950. gadā arestēts un notiesāts uz 25 gadiem. Sodu izcietis ieslodzījumā Irkutskas apgabala Taišetas pilsētas Ozernijas nometnē. 1956. gadā Baltijas kara apgabala kara tribunāls sodu samazinājis uz 10 gadiem. 1956. gadā ticis atbrīvots un atgriezies Latvijā. Dzīvojis Rīgā.[10]
1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni par 1919. gada 3. novembra cīņām Bolderājas kāpās. Apbalvots arī ar Viestura ordeņa 1. pakāpes goda zīmi.[11]
Apbedīts Rīgā, Ziepniekkalna kapos.[12]
Viņa vārds iekalts Ulda Damberga veidotajā Piemiņas akmenī Laucienē, ko atklāja 1999. gadā – akmens ir piemiņas zīme vīriem, kas piedalījušies cīņās par Latvijas brīvību, varonīgi uzveicot Bermonta karaspēku.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
