Lita Freimane

(Talsi)

(1972. gada 5. februāris – 2018. gada 17. decembris )

tautisko deju dejotāja, deju kolektīvu vadītāja 

Dzimusi Talsos.

Visa ģimene bija aktīva tautisko deju dejotāji. Māte Feodosija Utināne bijusi tautisko deju kolektīvu (“Rota”, “Virbi” u.c.) vadītāja, un Lita Freimane mantojusi mātes labās kolektīva vadītājas iemaņas[1].

Laikā no 1979. gadam līdz 1990. gadam mācījusies Talsu 1. vidusskolā, vēlāk Latvijas Kultūras skolā (1990 – 1993). Mācības turpinājusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā Vakara un neklātienes studiju daļas “Ritmikas un deju skolotājs” profesionālo studiju programmā[2].

No 2003. gada līdz 2005. gadam – studijas LU Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātes izglītības zinātņu maģistra programmā. Par savu darbu Lita Freimane ir teikusi, ka deja ir viņas dzīvesveids, kas jau no mazotnes iemīlēts un tagad kļuvis par profesiju[3].

Mammas mudināta, jau sešu gadu vecumā Lita sākusi dejot tautisko deju kolektīvā. Arī tagad dejo visa viņas ģimene: gan vīrs, gan dēls, gan māsa (māsa Zita Zača māca dejotājus Stendē un Sabilē). Kā skatītāja viņa bijusi līdzi mammas deju kolektīvam Rīgā 1980. gada Dziesmu un deju svētkos, taču kā dalībniece pirmo reizi piedalījusies 1990. gada svētkos. Dejojusi kolektīva “Virbi” sastāvā[4].

1993.gadā Lita Freimane sākusi strādāt Talsu ģimnāzijā par deju skolotāju. Viņa iestudējusi gan bērnu, gan pieaugušo kolektīviem domātas dejas.1993. un 1995. gadā  piedalījusies Rīgas svētkos ar diviem deju kolektīviem – “Delveri” un “Virbi”, bet 1998. gadā – ar kolektīvu “Talsu kurši”[5].

„Talsu kurši” ir kolektīvs, kas Litas mammas vadībā, dibināts 1980. gadā. Kopš 2006. gada to vadīja Lita Freimane un bijusi arī horeogrāfe. Dejas veidojusi tieši savam kolektīvam. Gadu gaitā tapušas jaukas dejas un koncertprogrammas. „Talsu kurši” piedalījušies Dziesmu un deju svētkos, kā arī koncertējuši Bulgārijā, Zviedrijā, Turcijā, Dānijā. Vairākus gadus kolektīvs piedalījies Starptautiskajā Eiropas Mākslas un Kultūras festivālā „Eiropeāde”, kas katru gadu notiek citā Eiropas valstī. Ciemojušies arī Beļģijā, Itālijā, Francijā un Spānijā[6].

2000.gada Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos Lita Freimane piedalījās ar Talsu ģimnāzijas kolektīvu “Delveri” trijās vecuma grupās (5.- 6.klašu, 7. - 9.klašu, 10. - 12. klašu), arī ar Talsu 2. vidusskolas 1.- 2. klašu, 3. – 4. klašu kolektīviem un ar Virbu kultūras nama deju kolektīvu.

Lita Freimane teikusi:

“Svarīga ir dejotāju tehniskā sagatavotība, jo ar katru gadu deju programmas kļūst arvien sarežģītākas un dejotājam ir jābūt spējīgam tās izdejot. Patīk strādāt ar jau apmācītiem jauniešiem, kuriem nav vairs jāmāca elementāras lietas un ar kuriem var veidot sarežģītākus horeogrāfiskus iestudējumus. No vadītāja puses dejošanas procesā ir jāiegulda liels darbs. Ir jābūt augstām prasībām, kuras jācenšas sasniegt. Protams, grūts ir pats sākumposms, kad atnāk iepriekš nedejojuši bērni un kad jāsāk mācīt pirmos dejas soļus. Nelielas problēmas ir arī ar tērpiem, jo tie ir atkarīgi no katra kolektīva iespējām.”

Dziesmu svētkos Litai Freimanei šķita svarīgs viss process, sākot no repertuāra apgūšanas un scenogrāfu domām par programmas izveidi līdz kopmēģinājumiem. Tas viss rada pasakainu sajūtu. Svētku laikā katrs dalībnieks stiprāk izjūt savu piederību Latvijai, latviešu saskaņotību, vienotību. Tajos nevienam nav šaubu, ka latviešiem ir sava kultūra, ko rādīt citiem.

Žurnālistes Ingrīdas Valdmanes sarunā ar Litu Freimani „Ziedu mums nekad nav trūcis” („Talsu Vēstis”, 2000. gada 15. aprīlis) izlasāms deju kolektīvu vadītājas un horeogrāfes pārdomas par dejas nozīmi ne tikai viņas, bet visas viņas ģimenes dzīvē. Šajā rakstā iespēja izsekot gan Litas Freimanes, gan viņas māsas Zitas Začas un  Feodosijas Utinānes dzīves ceļam, kas cieši saaudzis ar deju[7].

Lita Freimane veikusi arī Talsu novada kultūras nodaļas vadītājas darba pienākumus.

2016. gada valsts svētku izskaņā “Talsu Kurši” un “Delveri” piedalījās vērienīgā izrādē ar pieteikumu “No zobena saule lēca”. 19. un 20. novembrī vairāk nekā 1000 dejotāju no visas Latvijas izdejoja šo deju uzvedumu, tostarp arī šie abi Litas Freimanes vadītie Talsu tautas nama vidējās paaudzes un jauniešu deju kolektīvi. Dejas izrāde “No zobena saule lēca” pirmo reizi tika uzvesta 2010.gada novembrī. Pēc skatītāju milzīgās intereses, kā arī pēc pašu dalībnieku izteiktās vēlmes izdzīvot stāstu vēlreiz, uzvedumu atkārtoja 2013. gadā. Ejot laikam, izrāde ir kļuvusi par trīsgades atskaites punktu, kad vienā enerģijas un emociju bagātā piedzīvojumā apvienojas vairāk nekā 1000 dejotāju no visas Latvijas [8].

2018. gada 18. novembrī Litai Freimanei tika pasniegts Talsu novada pašvaldības apbalvojums “Talsu novada Atzinības balva”[9].

Mirusi 2018. gada 17. decembrī.

Apglabāta Eglaines kapsētā.

Par Litu Freimani kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2021

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta