tālbraucējs kapteinis, elektromehāniķis, spēkstacijas
pārzinis
Dzimis Dundagas pagastā.
Mācījies Melnsilā, pēc tam Dundagā. Mamma cerējusi , ka dēls kļūs par skolotāju. Nolicis arī eksāmenus institūtā. Taču tēvs atbraucot no tāljūras aprunājoties ar dēlu sapratis, ka viņam skolotāja darbs nav pie sirds. Tāpēc Kārlis iestājies Ventspils arodskolā, kur izmācījies par kuģa mehāniķi. Uzreiz pēc diploma saņemšanas dabūjis darbu uz angļu kuģa ,, Livonia”. 1931. gada Ziemassvētku naktī kuģis uzbrauca sēklim, pārlūza un nogrima. Tomēr apkalpei izdevās izglābties[1].
Pēc tam strādājis ostas remontdarbos, pabeidzis vakara tehnikumu un saņēmis elektromehāniķa apliecību. 1936.gadā sācis strādāt Ventspils spēkstacijā, kura deva elektrību visai Ventspilij līdz uzdienējis par spēkstacijas pārzini. Bija labs darbs, mierīga dzīve, ģimene. Diemžēl karš visu to izjauca[2].
Kārlis bija Latvijas Centrālās padomes aktīvists Ventspilī. Viņa un pārējo aktīvistu uzdevums bija apzināt bēgļu grupas, apgādāt tās ar pārtiku, norunāt laivu pieturvietas Ventspils krastmalā. Bija jāmēģina atrast kopēju valodu ar krasta apsardzi. 1944. gada 18. septembri kādā laivā iekāpa un aizbrauca arī Kārļa Frišenfelda tēvs, māte un māsa[3].
1944.gada vasarā Kārli Frišenfeldu arestēja vācu jūras armijas izlūkošanas komanda. Taču sajuzdami, ka drīz vien ir kara beigas devās prom. Lieta tika nodota SD izmeklētājiem, kuri ļāva Kārlim izbēgt. Nācās bēguļot un arvien aktīvāk nodarboties ar bēgļu pārcelšanu. Bija apsolīta vēl viena laiva, bet tās nebija. 1945. gada 12. maijā Kārlis tika arestēts, un kara tribunāls viņam piesprieda 20 gadus katorgā. Kārļa katorgas gados māte un tēvs Zviedrijā miruši[4].
Atgriežoties Latvijā ģimene pa atšķirtības gadiem izputējusi. Tad galvenais bijis darbs. Strādājis Baltijas transporta celtniecības pārvaldē. Piedalījies Murmanskas – Ļeņingradas dzelzceļa elektrifikācijā. Izbraukājis visu Padomju Savienību. Nostrādājis dzelzceļa elektriķa mehāniķa amatā līdz pat pensijai[5].
Dzīves otrajā pusē Kārlis satiek savu laimi. Tā ir sieva Erna ar kuru kopā nodzīvo 30 gadus. Ventspilī mājīgā Pļavu ielas namiņā[6].
Saņēmis augsto Latvijas valsts apbalvojumu Trīszvaigžņu ordeni. Vienmēr ticējis Latvijas brīvībai un palīdzējis savai tautai. Ordeni Valsts prezidentes uzdevumā viņam pasniedza Ventspils rajona padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Dadzis. Šo augsto apbalvojumu Kārlis Frišenfelds saņēma tieši pusgadu pirms aiziešanas mūžībā[7].
Apglabāts Ventspils kapsētā.
[1] Brūvere Maija. Ar tautas likteni grods mūža pavediens // Talsu Vēstis,Nr.58 ( 2001.gada 19. maijs), 3.lpp.
[2] Turpat.
[3] Brūvere Maija. Tālbraucēja kapteiņa melnsilnieka Kārļa Frišenfelda simtgadi pieminot // Talsu Vēstis,Nr.34 (2012.gada 21. marts), 5.lpp.
[4] Turpat.
[5] Brūvere Maija. Ar tautas likteni grods mūža pavediens // Talsu Vēstis,Nr.58 ( 2001.gada 19. maijs), 3.lpp.
[6] Turpat.
[7] Brūvere Maija. Tālbraucēja kapteiņa melnsilnieka Kārļa Frišenfelda simtgadi pieminot // Talsu Vēstis,Nr.34 (2012.gada 21. marts), 5.lpp.
Materiālu sagatavojusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2022
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
