Rūta Gaigala mācījusies Talsu vidusskolā [1]:
"Jau mācoties Talsu vidusskolā, Rūtai patika pašai organizēt pasākumus, piedalīties mākslinieciskajā pašdarbībā, tāpēc jau pirms izlaiduma vakara bija skaidrs, ka slaidā tumšmate mācības turpinās Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā."
1969. gadā sākusi strādāt par Stendes kultūras nama direktori. Par Rūtu Gaigalu 1970. gadā rakstīts [2]: "Gads, kopš Stendes kultūras namu vada Rūta Gaigala, ir devis daudz laba ciemata kultūras dzīvē, tā kļuvusi sistemātiskāka, mērķtiecīgāka."
Dace Kristberga grāmatā „No Renču ciema līdz Stendes pilsētai” raksta [3]:
"Nozīmīgs laiks Stendes kultūras namā bija Rūtas Gaigalas laiks – idejām bagāts, daudzveidīgs, ikvienu darboties gribētāju uzrunājošs. Bija jūtams, ka kultūras dzīve Stendē pamazām atdzimst, bet lēna un grūta bija šī cīņa, jo stendenieks jau sajutās kā iesūnojis, grūti iekustināms. Taču atkal stendenieki zaudē savu kultūras nama vadītāju, jo Rūtu Gaigalu aicina strādāt Talsos."
1980. gadā dibinājusi Stendes tautas nama senioru klubu “Rudentiņš”. Stendes “Kultūras Krātuves” pārzine Inta Ulmane informēja, ka šī kluba dibināšanā lieli nopelni ir toreizējai tautas nama direktorei Rūtai Gaigalai [4].
Rūta Gaigala no 1982. līdz 1990. gadam bijusi Talsu Tautas nama direktore. Savukārt Talsu Tautas teātra režisore bijusi laikā no 1990. gada līdz 1999. gadam. Pirmais iestudējums – H. Krūmiņa komēdija „Priekšzīmīga saimniecība”. Par šīs lugas panākumiem un par astoņu citu lugu iestudēšanas laiku izlasāms Krišjāņa Valdemāra Talsu Tautas teātra vēstures grāmatā „Sirds uz rampas” [5].
Rūtai Gaigalai vairāk patika strādāt ar komēdijām, tāpēc teātra repertuārā ienāca tādas lugas kā “Tapiņa atgriešanās” un “Precību drudzis”. Viņa stāsta [6]:
"Šīs lugas var rādīt jebkurā lauku sētā, kur viens zaļš mauriņš, lai varētu apsēsties skatītāji. Dekorācijas veido pati lauku sēta ar dzīvojamo ēku, kūti vai pirtiņu. Iet tautā, izmantojot šāda veida izrādes, mudina mūsu pašreizējie dzīves apstākļi – ne vienmēr ikdienas rūpēm un raizēm apkrauts cilvēks gribēs speciāli posties un doties uz kādu tautas nama zāli, daudz brīvāk skatītājs jūtas kādas mājas pagalmā kā savējais starp savējiem…"
Strādājusi par skolotāju Spāres pamatskolā. 2002. gada izdevumā “Pagasta Balss”, ir atrodams Rūtas Gaigalas raksts par projektu nedēļu Spāres pamatskolā. Projektu tēmas bijušas dažādas un jau iepriekš skolēni varēja izvelēties sev tīkamāko. Rūta Gaigala strādāja pie skolas literārā žurnāla izveides .
[1] “Padomju Karogs”, Nr.30 (1972, 7. marts), 3. lpp.
[2] “Padomju Karogs”, Nr.121 (1970, 8. oktobris), 2. lpp.
[3] No Renču ciema līdz Stendes pilsētai. (Stende: Stendes pilsētas dome, 2007), 44.lpp.
[4] “Talsu Vēstis”, Nr. 145 (2015, 23. decembris), 2.lpp.
[5] Sirds uz rampas: Krišjāņa Valdemāra Talsu Tautas teātra vēsture: fakti, dokumenti, atmiņas. (Talsi: Aleksandra Pelēča lasītava, 2014), 60.-63. lpp.
[6] Turpat.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Anna Pavlovska
Talsu Galvenā bibliotēka
2023
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
