Ilmārs Geige

( Mazirbe)

(1942. gada 6. marts)

sabiedrisks darbinieks, lībiešu tautības Latvijas politiķis

Dzimis 1942. gada 9. martā Pitragā.

Mācījies Mazirbes pamatskolā, tad Dundagas vidusskolā. Pēc Dundagas vidusskolas beigšanas iestājies Kandavas lauksaimniecības tehnikumā. Strādājis un ģimeni dibinājis Ventspilī. Strādājis projektēšanas institūta "Komunālprojekts” Ventspils nodaļā un Ventspils pilsētas domes Izglītības pārvaldē par būvinženieri[1].

Atmodas gados Ilmārs Geige aktīvi iesaistījies politiskajā dzīvē. 1990. gadā ievēlēts par Augstākās Padomes deputātu un bija starp tiem, kas 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarību. Augstākajā padomē darbojies Itas Kozakevičas vadītajā Cilvēktiesību un nacionālo lietu komisijā, bija tās sekretārs. Kad deputāta pilnvaru laiks 1993. gadā beidzās, strādājis par Tieslietu ministrijas Nacionālo lietu nodaļas vadītāju līdz 1998. gadam. 1998. gadā ievēlēts par 7. Saeimas deputātu, bijis Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs un Cilvēktiesību komisijas loceklis. Darbojies pie valsts Prezidenta nodibinātajā Mazākumtautību konsultatīvajā padomē. No 1991. gada līdz 2007. gadam bijis ANO bērnu fonda (UNICEF) Latvijas nacionālās komitejas prezidents. Daudzus gadus darbojies Ministru kabineta Demogrāfiskajā komisijā[2].

Ilmārs Geige ir Līvu savienības biedrs. Pēc Ventspils nodaļas izveidošanas četrus gadus bijis tās vadītājs. 1998. gadā Ilmārs Geige vadīja darba grupu valsts ilgtermiņa mērķprogrammas „Lībieši Latvijā” izstrādei. Ministru kabinets programmu apstiprināja 1999. gada decembrī. Par nopelniem Latvijas labā 2000. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi[3].

Ilmārs Geige vēl joprojām piedalās sabiedriskās aktivitātēs. Bijusi doma braukt pat uz VIII Somugru tautu pasaules kongresu Igaunijas pilsētā Tartu. Lībiešu delegācija gan izlēma piedalīties attālināti. Viņš tiek arī aicināts uz mākslinieku plenēriem, lai pēc viņa sejas zīmētu lībiešu vecajos[4].

Par Ilmāru Geigi kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2022

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta