Viesturs Silvestrs Grants

(Roja)

       (1926. gada 31. janvāris – 2013. gada 13. janvāris)

mākslinieks grafiķis

Dzimis Rīgā. Bērnībā dzīvojis Mērsragā un Rojā, kur tēvs, dzimis vandzenieks, bijis skolotājs. Par savu bērnību mākslinieks stāsta:

„Mans tēvs bija skolotājs, dzīvojām sākumā Mērsragā un Rojā, vēlāk, kad sāku mācīties Mākslas akadēmijā, dzīvojām Talsu Mežkungmājā. Tur aizgāja visi vasaras mēneši. Kopā ar Zupiņu Arni plikām kājām gājām gleznot un tāpat uz pilsētu. Mums jau akadēmijā pirmie divi gadi bija kopēji — 1946. gadā pie Eduarda Kalniņa, 1947. gadā pie Kārļa Miesnieka. Praksēs nekur nebraucu, vasaras darbus vienmēr uzgleznoju Talsos. Talsi ir kā jaunība, sasniegtais, paveiktais.”[1]

1946. gadā absolvējis Talsu vidusskolu. Studējis Mākslas akadēmijā, 1952. gadā beidzot Grafikas nodaļu. Vairāk nekā 300 grāmatām veidojis māksliniecisko apdari un ilustrācijas. Ieguvis augstus apbalvojumus, bijis izdevniecības „Liesma” mākslinieciskais redaktors un galvenais mākslinieks.  Mākslinieku savienības biedrs kopš 1973. gada. Strādājis par kostīmu mākslinieku Rīgas kinostudijā, darinot kostīmu skices latviešu mākslas filmām „Zvejnieka dēls”, „Zobena ēnā”, „Ilze”, „Rita” u. c.

V. Grants augstā līmenī pacēla grāmatu poligrāfiskā un mākslinieciskā ansambļa kultūru. Savos darbos – pāri par 300 ilustrētu grāmatu, V. Grants atklāj iejūtīgu attieksmi pret literārā darba autoru un vienlaikus arī lasītāju, respektējot vēsturisko laikmetu un gan ilustrācijās, gan vāku noformējumā teicami pārvaldot filigrānas grafiskās stilizācijas meistarību. Mākslinieka ilustrācijām raksturīga romantizējoša attieksme pret literārā darba saturu un augsta atbildība par grāmatas ansambļa stilistisko vienotību ar jaunradīto māksliniecisko koptēlu. Sevišķi tuva māksliniekam ir kokgriezuma tehnika. . No ilustrētajām bērnu grāmatām var izcelt V. Kaijaka grāmatu Melnais kamols-amols-mols, kā arī "Latviešu tautas skaistākās pasakas" izlasi. Grāmatu mākslas konkursā "Zelta ābele 2009" Viesturam Grantam piešķirta balva par mūža ieguldījumu grāmatniecībā.

Atvadu vārdos māksliniece Guna Millersone saka („Talsu Vēstis”, 2013, 18. janvāris):

„Viesturam Grantam līdzās grāmatām vienmēr bija arī radošais darbs dažādās grafikas tehnikās (ofortā, gravīrā, litogrāfijā), taču visbrīvāk viņš sajutās savos tušas zīmējumos, kuros vislabāk savienojās virtuoza līnija ar neierobežotu fantāziju. Ir prieks, ka mākslinieks sarīkoja vērienīgas savu darbu izstādes gan Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā gan arī vairākas pie mums, Talsos.”[2]



[1] Ilze Kārkluvalka. Atelpas nav bijis// Talsu Vēstis,(1996. gada 9. marts),Nr. 29.,8.lpp.

[2] Guna Millersone. Viesturs Silvestrs Grants.//Talsu Vēstis, (2013. gada 18. janvāris), Nr. 7, 11. lpp.

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2025



Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta